1. Naudas raksturojums Keinsa skaidrojumā
Dž. Keinss apstiprina, ka pie izlaides palielināšanās, naudas vērtība krītas. Tā tas ir bijis vienmēr - jo vairāk valstī ir liekas naudas, jo tā ir nevērtīgāka. Var izdalīti trīs naudas raksturojumus Keinsa skaidrojumā.
1. Naudai gan īsā, gan ilgā laika periodā ir ļoti mazsvarīga ražošanas elastība (runājot par uzņēmuma iespējām). Keinss liek padomāt par to, kas notiktu, ja pie elastīgas ražošanas uzņēmums, kurš ražo naudu, palielinātu ražošanu un darbaspēku. Naudu, protams, nedrīkst ražot, kad un cik vien ienāk prātā. Keinss saka: „ Naudas īpatnība ir tāda, ka to nav tik viegli saražot ar darba palīdzību.” [5, 665] Viņš arī piebilst, ka, ja naudu varētu izaudzēt vai saražot, tad valstis varētu būt pasargātas no depresijām vai vismaz tās mīkstināt. Iemesls tam ir tāds, ka, citu aktīvu vērtību, pārvēršot naudā, tiem ir tendence kristies, un šajā gadījumā darbs būtu vairāk virzīts uz naudas ražošanu. Par piemēru Keinss min zelta ieguves valstis, taču tikai nedaudzās ir iespējams iegūt zeltu. Un, ja zeltu varētu iegūt neierobežoti, tad tas drīz vien kļūtu nevērtīgs.
2. Naudai piemīt maiņas elastīgums, kas ir vai nu līdzvērtīgs vai ir gandrīz līdzvērtīgs nullei. Un, „augot naudas maiņas vērtībai, nerodas jaunas tendences to maiņai ar kādu citu faktoru”. „Lai cik dārga nauda arī nebūtu, pieprasījums pēc tās nemazināsies.” [5, 666]
3. Naudas vērtība ir ļoti mainīga, nestabila. Nevar pārliecinoši prognozēt, kas ar to notiks nākotnē.…