Parasts cilvēks normālos apstākļos par naudas teorētisko saturu parasti pat arī nedomā, jo tūkstošreizes pārbaudīta dzīves filozofija naudas jomā ir vienkārša: pilns maks atver daudzas durvis, ļauj apmierināt visas vēlēšanās un vajadzības; plāns maks ir nemitīgs rūpju avots visās jomās - gan sadzīvē, gan uzņēmējdarbībā.
Nauda ir nepieciešamākā zinātnes nodaļa, tā ir daudz vairāk nekā vienkāršs instruments, kas atvieglo ekonomikas darbību. Kārtīgi strādājošs naudas mehānisms ir ekonomikas asinsvadi, kuros notiek ienākumu un izdevumu aprite.
Sākot ar Platonu un Aristoteli līdz 20.gs. sākumam pasaulē tika publicētas 5-6 tūkst. speciālu darbu, kas pētīja naudas būtību. Šķiet, ka pie tāda zinātnisko darbu daudzuma, visiem jautājumiem par naudu jābūt atrisinātiem. Taču ir gluži otrādi. Joprojām paliek neatrisināts naudas fenomens: kāpēc, palielinoties naudas summai kādai atsevišķai personai, palielinās viņa personīgā bagātība, turpretī naudas daudzuma pieaugums sabiedrībā neveicina sabiedriskās bagātības uzplaukumu. Grūtības, ar kurām mūsdienās saskaras naudas teorijas attīstība, ir saistītas ar vairākiem iemesliem: nauda atrodas nepārtrauktas evolūcijas procesā, naudas teorijai nav skaidras pētījuma bāzes, kā jebkurai citai zinātnei.…