Otrs būtisks elements ir diskonta likme. Tā atspoguļo tādu ienākuma procentu, ko ieguldītājs varētu gūt atbilstoši ieguldījumiem vērtējamajā uzņēmumā. Līdz ar to ir jāsameklē likme ieguldījumam, kura risks ir līdzvērtīgs vērtējamā uzņēmuma ieguldījumam. Piemēram, pasaulē izplatītie riska kapitāla jeb venture capital fondi izmanto standarta 25% diskonta likmi. Tā ir ļoti augsta, bet atspoguļo lielo risku, ko uzņemas šie fondi. Citi ieguldītāji savu ieguldījumu kādā uzņēmumā var samērot ar alternatīvu iespēju ieguldīt kādos parāda vērtspapīros. Atkarībā no izmantotās diskonta likmes uzņēmuma vērtība var pat stipri atšķirties. Korektākā versija vērtējumam būtu izmantot WACC likmi. To iegūst matemātisku aprēķinu ceļā. Ar aizdevuma cenu saprot likmi, ar ko vērtējamajam uzņēmumam jārēķinās, aizņemoties naudu. To parasti veido noteikta bāzes likme un marža (starpība) virs tās. Akciju jeb kapitāla cena ir likme, ar kuru uzņēmumam jārēķinās, emitējot akcijas. Diemžēl Latvijā to aprēķināt nav reāli, jo vērtspapīru tirgus nav pietiekami aktīvs.
Par populārāko uzņēmumu vērtēšanas metodi var uzskatīt salīdzinošo, jeb relatīvo uzņēmumu vērtības noteikšanas metodi. Tā ir vienkārša, neprasa lielu izpratni par ekonomiku, par situāciju uzņēmumā un nozares perspektīvām. Lai vērtētu uzņēmumus ar relatīvo metodi nepieciešamas nelielas zināšanas par uzņēmumu gada pārskatiem. Tomēr precīzāka uzņēmuma novērtēšanas metode ir diskontēto naudas plūsmu metode, kuras pamatā ir uzņēmuma nākotnes peļņas novērtējums šodienas naudas izteiksmē.
…
