1. Problēma:
Naudās iegūšana ir būtiska problēma studenta dzīvē un tās iegūšanai tiek tērēts studiju darbam nepieciešamais laiks. Mūs interesē, kā studenti iegūst sev nepieciešamos līdzekļus.
2. Mērķis:
Noskaidrot kā studenti iegūst sev nepieciešamos līdzekļus un cik daudz tie viņiem ir nepieciešami.
3. Objekts: Mežu fakultātes 2., 4. kursu studenti
4. Priekšmets: Naudas nozīme
5. Uzdevumi:
1.Noskaidrot, kā studenti iegūst naudu;
2.Noskaidrot, cik daudz viņiem nepieciešams;
3.Noskaidrot, cik daudz viņiem ir naudas;
4.Noskaidrot, kā galvenokārt tiek tērēta nauda;
5.Noskaidrot, vai studenti naudas iegūšanai tērē mācībām nepieciešamo laiku.
6. Hipotēze:
1.Naudas iegūšana (tās trūkums) lielākai daļai studentu ir būtiska problēma;
2.Naudas iegūšanai tiek tērēta daļa no studiju darbam paredzētā laika;
3.Studentu galvenais naudas iegūšanas veids ir strādājot vasarā, kā arī piepelnoties pa nedēļas nogalēm;
4.Vecāko kursu student ir patstāvīgāki un naudu iegūt paši, bet jaunāko kursu studenti naudu ņem no vecākiem.
7. Izlases izvēle:
Šo cilvēku grupu (2. un 4. kursu studentus) izvēlējāmies, jo uzskatām, ka tādējādi iegūstam plašāku ieskatu studentu dzīvē un uzskatos. Patreiz uzskatām, ka 2. kursu studenti vairāk naudas tērē izklaidēm un izjūt lielāku naudas trūkumu, savukārt 4. kursu studenti ir iemācījušies rīkoties ar savu budžetu. Tātad dažādu kursu studentiem uzskati par naudas nepieciešamību un to iegūšanas veidiem atšķiras.
8. Metodes:
Mēs pētījumā izmantojām anketēšanas metodi. Tā uzskatāma par visefektīvāko aptaujas veidu. Anketēšanas pamatā ir anketa, ko socioloģijā pieņemts dēvēt par pētījuma instrumentu. Anketas saturs nosacīti iedalāms trīs daļās. Pirmo - ievaddaļu veido uzruna, kas veltīta respondentiem, lai sekmētu aktīvu, ieinteresētu dalību aptaujas procesā. Tajā jāpiemin mērķi un jānorāda kā tiks izmantoti iegūtie rezultāti, to sociālais nozīmīgums.
Anketa var būt personiska, fiksējot respondenta personīgos datus, ieskaitot vārdu un uzvārdu, tā var būt arī anonīma. Ja anketa ir personiska, tad vēlams norādīt, ka pētījuma rezultāti tiks izmantoti vispārinātā veidā, nepieminot atsevišķu respondentu viedokļus, it īpaši gadījumos, ja tie satur asu kritiku pret atsevišķām fiziskām vai juridiskām personām. Savukārt, ja anketa ir anonīma, anketēšanas procesā var pieminēt, ka respondentam tiek dota iespēja anketu personificēt, līdz ar to atvēlot tiesības anketētājiem, publiskojot pētījuma rezultātus, atsaukties uz atsevišķu respondentu viedokļiem.
Anketas ievaddaļā jāizdara norādes uz to, kā fiksējamas respondentu atbildes, vai to varianti uz anketā ietvertajiem jautājumiem.
Anketas otro – pamat daļu veido jautājumi, kas saistīti ar pētāmās problēmas skarto aspektu – lietu, parādību un procesu izzināšanu vai arī jau zināmo, bet vēl nepietiekami argumentēto viedokļu un atziņu apliecināšanu. Sastādot šīs daļas jautājumu sarakstu, anketētājam rūpīgi jāapsver, ko viņš īsti grib noskaidrot un kā, kādā veidā formulētas atbildes sagaidīt.
Izšķir:
1.Jautājumi pēc satura
1.1.Jautājumi par faktiem, notikumiem, darbības, rīcības aktiem u.tml.
1.2.Jautājumi par uzskatiem, viedokļiem, motīviem, vērtējumiem u.tml.
2.Jautājumi pēc formas;
2.1.Atklātie jautājumi;
2.2.Tiešie jautājumi;
2.3.Slēgtie jautājumi;
2.4.Netiešie jautājumi.…
