Nauda ir nepieciešamākā zinātnes nodaļa, tā ir daudz vairāk nekā vienkāršs instruments, kas atvieglo ekonomikas darbību. Kārtīgi strādājošs naudas mehānisms ir ekonomikas asinsvadi, kuros notiek ienākumu un izdevumu aprite. Liekas, ka katrs cilvēks no pašas bērnības jau zina kas ir nauda, kāpēc tā ir vajadzīga un kāda loma tai ir ekonomikā un dzīvē.
Sākot ar Platonu un Aristoteli līdz XX gs. sākumam pasaulē tika publicētas 5-6 tūkst. speciālu darbu, kas pētīja naudas būtību. Šķiet, ka pie tāda zinātnisko darbu daudzuma, visiem jautājumiem par naudu jābūt atrisinātiem. Taču ir gluži otrādi. Joprojām paliek neatrisināts naudas fenomens: kāpēc, palielinoties naudas summai kādai atsevišķai personai, palielinās viņa personīgā bagātība, turpretī naudas daudzuma pieaugums sabiedrībā neveicina sabiedriskās bagātības uzplaukumu. Grūtības, ar kurām mūsdienās saskaras naudas teorijas attīstība, ir saistītas ar vairākiem iemesliem: nauda atrodas nepārtrauktas evolūcijas procesā, naudas teorijai nav skaidras pētījuma bāzes, kā jebkurai citai zinātnei. Tāpēc, pilnvērtīgu un visaptverošu atbildi uz jautājumu „Kas ir nauda?” nevar dot ne tikai parasti cilvēki, bet arī izcili ekonomisti. Mūsdienās pastāv vairāki vārda „nauda” definējumi, kas bieži vien nesakrīt. Ja mēs apkoposim visus šos definējumus, tad sapratīsim, ka nauda ir preču vērtības izteikšanas līdzeklis, vērtības mērogs, vispārējais ekvivalents. Izmantojot naudu, kā vispārējo ekvivalentu, mēs varam noteikt visu preču, kas atrodas tirgū, vērtību un salīdzināt tās savā starpā.…
