Naudas filosofija

Nauda ir rīks, kuru galvenokārt izmanto kā maiņas līdzekli, iegādājoties kādu tās vērtībai blakusstāvošu mantu. Ja cilvēkam ir radusies vēlme vai nepieciešamība pēc kādas preces, piemēram, kafijas, tad viņš savu naudu samaina pret kafiju. Nauda ir ar to ērta, ka to pieņem kā maiņas līdzekli visi. Kafiju arī varētu uztvert kā naudu, bet ne jau visi vēlas kafiju un līdz ar to kafija zaudē galveno naudas īpašību.
Vai naudai ir raksturs?
Pēc Georga Zimmela domām, var saprast, ka naudai nav rakstura; “Tieši ar to, ka naudai pretstatā visām specifiskajām vērtībām ir raksturīgs bezpersoniskums un bezkrāsainība, un šīm naudas īpašībām kultūras attīstībā ir jākļūst vēl izteiktākām, tāpēc, ka naudai ir jāizsver daudzveidībā nemitīgi pieaugošs lietu skaits, tieši ar to, ka naudai nepiemīt raksturs, tā ir sniegusi nepārvērtējamu pakalpojumu.”1
Pēc manām domām naudai piemīt raksturs kā jebkurai citai lietai un es to mēģināšu pierādīt sava darba gaitā.
Nauda kā priekšmets
Mūsdienās dzirdot vārdu nauda, tā asociējas ar papīra gabalu vai monētu. Šis papīra gabals vai monēta sastāv no noteiktiem materiāliem. No tā var secināt, ka nauda ir taustāma un ar noteiktu savu masu.
Apciemojot citas valstis, mēs varam pamanīt, ka gandrīz katrai valstij ir sava nauda. ASV ir dolārs, Anglijā ir mārciņas un Latvijā ir lats. Paskatoties uz naudu mēs varam noteikt, no kuras valsts tā nauda ir, jo uz naudas ir noteikti zīmējumi un krāsas, kas simbolizē savu valsti.…