Katrs cilvēks dzīves gaitā sastopas ar naudu un izmanto to savas ikdienas vajadzībam. Kādu naudu viņš lieto ir atkarīgs no tas valsts kur vīņš dzīvo.
Mūsdienu sabiedrībā naudai ir būtiska nozīme ne tikai katra cilvēka, bet arī visas sabiedrības dzīvē. To var uzskatīt par vienu no būtiskākiem cilvēces sasniegumiem. Valstī funkcionējoša naudas sistēma var vai nu sekmēt, vai nu bremzēt tās tautsaimniecisko izaugsmi. Nacionālā nauda ir arī viena no valsts neatkarības pazīmēm. Naudas funkcionēšana mūsdienās cieši savijas ar banku u.c. finansu institūciju darbu. Nauda un ar to saistītie jautājumi veido nozīmīgu problēmu loku ekonomikas zinātnē un tautsaimniecības praksē.
Naudas stabilitāte un tautsaimniecības lejupslīde ir Latvijas šodienas realitāte, tās spilgtākais paradokss. Naudas sistēma ir plašākas, globālas sistēmas – tautsaimniecības – sastavdaļa.
Naudas kvalitāte ( kursa stabilitāte ) ir atkarīga no visas ekonomikas stavokļa. Nevar cerēt ilgstoši uzturēt stabilu naudas kursu brūkošāsaimniecībā, ja nenotiek sistemātiski konvertējamās valūtas iepludinājumi. Sabrukušai ekonomikai laba nauda vairs nebūs vajadzīga, tāpat kā mirušam organismam vairs nevar līdēt pat vislabākās asinis. Tātad naudas sistēmas un tautsaimniecības stabilizācijas jautājumi ir risināmi ciešā saistībā, pakāpeniski, atzīstot, ka pamats ir tautas saimniecības attīstība.
Naudas sistēma ir tautsaimniecības asinis, bet lai viss ekonomiskais organisms normāli darbotos,vajadzīga labas asinis un pietiekamā daudzumā. Vēlvairāk, arī vājš organisms ātrāk atveseļosies, ja tajā cirkulēs kvalitatīvā un kvantiatīvā ziņā pilnvērtīgas asinis. Tāpat kā novājinātam dzīvam organismam asins sastāvu uzlabo, iepludinot tajāsvaigas donora asinis, arī ekonomikā naudas sistēmas uzlabošanu jeb stabilizāciju bieži vien cenšas panākt ar ārējo aizņēmumu (donoru) palīdzību un pirmām kārtām ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) regulējamiem aizdevumiem. …
