Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:978551
 
Vērtējums:
Publicēts: 20.05.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Naudas vēsture un tas būtība pasaulē    4
1.1.  Naudas izcelšanās vēsture    4
1.1.1.  Metāla monētu ieviešana    5
1.1.2.  Papīrnauda    6
1.1.3.  Nesegta nauda    7
1.1.4.  Elektroniskā nauda    7
1.2.  Naudas būtība    9
1.1.1.  Naudas gaišie spēki    11
1.1.2.  Naudas tumšie spēki    12
2.  Naudas piedāvājums    14
2.1.  Naudas piedāvājuma rādītāji    14
2.2.  Naudas piedāvājuma sastāvdaļas    15
2.3.  Naudas piedāvājumu ietekmējošie faktori    17
3.  Naudas pieprasījums    18
3.1.  Naudas pieprasījums un tā izpēte    18
3.2.  Naudas pieprasījuma teorētiskie modeļi    18
3.3.  Naudas rādītāja izvēle    19
3.4.  Naudas pieprasījums Latvijā    20
  Secinājumi un priekšlikumi    22
  Bibliogrāfisks saraksts    23
Darba fragmentsAizvērt

Ja viena partnera rīcībā būtu tieši tas, kas vajadzīgs otram, tirdzniecības darījumi izrādītos gaužām vienkārši. Maiņa divu cilšu starpā vēl ir iespējama, jo tad apmaiņā pret podiem tiek saņemtas ādas un otrādi. Bet jau šumeru laikā reālā tirgošanās izrādījās krietni sarežģītāka. Ja simt tirgotāju vēlas mainīt simt dažādu preču, kā lai katrs iegūst tieši to, ko vēlas? Šo problēmu risinājušas daudzas tautas dažādās zemeslodes vietās, proti, tās izvēlējās aplinku ceļu. Tirgoņi paši vairs nemija mantas, bet vienojās par vienu noteiktu preci, pret kuru mainīt visas pārējās. Šī prece kļuva par visu pārējo preču simbolu; šodien mēs to saucam par naudu. Vācu valodas vārds Geld (nauda) veidojies no jēdziena gelten (derēt). Tas precīzi apzīmē naudas funkciju: tā ir noderīga, ar naudu var atlīdzināt visas preces. [4].
Vēsturiski naudas izskats ir bijis ļoti atšķirīgs – tika izmatotas monētas, metāls, koka sprunguļi, rieksti un daudzas citas lietas. Svarīgi, ka nauda parāda kādas lietas vērtību, nevis ir vērtīga pati par sevi. Nemieru un juku laikos nauda zaudē savu vērtību, un tās vērtība tiek pārlikta uz vērtīgām lietām. Te mēs redzam, zeltu un briljantus, kuri ir vērtīgi pateicoties pieprasījumam un retumam. Tomēr tradicionālā naudas definīcija pilnībā neizsaka tās patieso būtību.
Naudas vēsture aptver laika posmu no aptuveni 75 000 g. p.m.ē. līdz mūsdienām. Naudas vēstures aizsākumus datē ar aptuveni 75 000 gadu p.m.ē., kad Āfrikā tika izmantota protonauda (gliemežvāki). Vēsturiski kā maksāšanas līdzeklis izmantoti dažādi vērtīgi priekšmeti, sākot ar dārgmetāliem (kas jau dabiski ir ierobežotā daudzumā), gliemežvākiem un lopiem līdz cigaretēm vai pilnībā mākslīgai naudai (piemēram, banknotēm). Vēsturiski visbiežāk kā nauda izmantoti dārgmetāli. Standarta metāla monētas kā maksājumu līdzeklis parādījās aptuveni VII gs. p.m.ē. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara, tā atvieglojot tirdzniecību.

Vēsturiski visbiežāk kā nauda izmantots metāls. Standarta metāla monētas kā maksājumu līdzeklis parādījās aptuveni VII gs. p.m.ē. Pirmās grieķu monētas bija no vara, pēc tam – no dzelzs, jo šos divus metālus plaši izmantoja ieroču ražošanā. Ap 700 g. p.m.ē. Argosas karalis Feidons nomainīja dzelzs monētas pret monētām no sudraba, kas bija salīdzinoši nelietderīgs, tikai dekoratīvs metāls. Šīs monētas plaši izmantoja kā starptautisku maiņas līdzekli līdz pat Peloponēsas karam, kad tās aizstāja Atēnu drahma.
Tiek uzskatīts, ka pirmās dārgmetāla monētas, kuru sastāvā bija zelts, tika ieviestas Lidijā, Anatolijā (tās izdeva Krēzs). Tās tika izgatavotas no dabiska zelta un sudraba sakausējuma (electrum). Tās bija vienkārši veidotas, pēc formas līdzinājās pupām un uz tām bija primitīvas zīmes, kas liecināja vai nu par monētas svaru, vai metāla kvalitāti, vai abiem.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties