Naudai sabiedrības dzīvē vienmēr ir bijusi un arī ir nozīmīga vieta. Tā ietekmē ekonomikas attīstību un parāda valsts ekonomisko stabilitāti. Jau senos laikos cilvēki, lai iegūtu jaunas preces, tās mainīja pret citām. Tomēr bija vajadzīga vienota maiņas prece, kas varētu kļūt par preču vērtību mērauklu, kā rezultātā tā pārvēršas par naudu. Pastāv dažādi ar naudas rašanos saistīti mīti, dažādi naudas jēdziena skaidrojumi. Tomēr visaptverošas un precīzas naudas definīcijas tā arī nav. „Nauda ir spēks, to māca dzīve, un šis spēks var būt labs un ļauns.”1
Kādreiz uz jautājumu, kas ir nauda, varēja atbildēt, ka nauda ir prece, maiņas līdzeklis, vispārējais ekvivalents, taču tagad tas neatbilst vairs mūsdienu realitātēm. Tā kā nauda tiek uzskatīta par vissarežģītāko ekonomikas problēmu, tad zinātnieki nolēma tā: „nauda ir viss tas, kas pilda tās funkcijas.”2
Nauda ir abstrakta vērtības vienība, kas ir oficiāli noteikta valsts likumdošanas aktos, un ar kuras starpniecību skaitliski izsakāma jebkura cita priekšmeta vērtība. Vēl nauda tiek uzskatīta par preci, kuras specifiskā patēriņa vērtība ļauj tai būt par visu citu preču ekvivalentu un pildīt vērtības mēra, maiņas līdzekļa, maksāšanas līdzekļa un uzkrāšanas līdzekļa funkcijas. Katrā valstī naudas sistēmu veido sava nacionālā nauda, kas valsts likumdošanā atzīta par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli valsts iekšzemes darījumos un maksājumos. Taču ārvalstu naudas zīmes, kas ir apgrozībā kādas valsts iekšienē, savā būtībā ir prece, nevis nauda.
Nauda ir īpašs bagātības krāšanas līdzeklis. Naudai kā papīram nav nekādas vērtības, tomēr tā izsaka visu pārējo preču vērtību, kā arī ļauj iegūt sev vēlamo. Tātad nauda ieņem lielu lomu cilvēka dzīvē. Iemesls šādai attieksmei pret naudu saistīts ar tās lomu – būt par starpnieku tirdzniecības darījumos. Naudas lietošana vienkāršo un paātrina preču apgrozību, nodrošina jebkuras ekonomikas normālu funkcionēšanu. …
