Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:158828
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.08.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    4
  KAD MONĒTU VĒL NEBIJA    5
  NAUDAS APRITES AIZSĀKUMI LATVIJAS TERITORIJĀ    6
  ROMIEŠU MONĒTAS (1. – 4.GS.)    6
  BEZMONĒTU PERIODS (5. – 8. GS.)    6
  DIRHĒMI (9. GS. – 11. GS. 1. CET.)    7
  DENĀRI (10. – 12. GS.)    7
  SUDRABA STIENĪŠI (10. – 16. GS.)    8
  NAUDA LATVIJAS TERITORIJĀ LIVONIJAS KONFEDERĀCIJAS LAIKĀ (13. – 16.GS. VIDUS)    8
  MĀRKA UN LOTE    8
  RĪGAS BĪSKAPIJAS MONĒTAS    9
  RĪGAS ARHIBĪSKAPIJAS MONĒTAS    9
  LIVONIJAS ORDEŅA VALSTS PIRMĀS MONĒTAS    10
  RĪGAS ARHIBĪSKAPIJAS UN LIVONIJAS ORDEŅA VALSTS KOPKALUMI    10
  MĀRKA, VĒRDIŅŠ, ŠILIŅŠ, FENIŅŠ 16.GS. LIVONIJĀ    10
  DUKĀTS    11
  GRASIS    11
  DĀLDERIS    11
  NAUDA LATVIJĀ POĻU UN ZVIEDRU LAIKOS (1561 – 1795)    12
  RĪGAS BRĪVPILSĒTĀ (1561 – 1581) KALTĀS MONĒTAS    12
  NAUDA RĪGĀ, VIDZEMĒ UN LATGALĒ POĻU VARAS LAIKĀ (1561 – 1772)    12
  NAUDA RĪGĀ UN VIDZEMĒ ZVIEDRU LAIKOS (1621 – 1710)    13
  KOKNESĒ KALTĀS KRIEVIJAS MONĒTAS    14
  NAUDA KURZEMES UN ZEMGALES HERCOGISTĒ (1561 – 1795)    15
  KRIEVIJAS NAUDA LATVIJĀ (18GS. – 1918.G.)    16
  OKUPĀCIJAS VARU UN APSTĀKĻU RADĪTĀ NAUDA (1915 – 1920)    19
  VĀCU OKUPĀCIJAS IESTĀŽU NAUDAS ZĪMES (1915 – 1918)    19
  LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS NAUDAS ZĪMES (1915 – 1919)    19
  JELGAVAS PILSĒTAS PARADZĪMES (1915 – 1919)    20
  VENTSPILS PILSĒTAS PARĀDZĪMES (1915)    20
  RĪGAS STRĀDNIEKU DEPUTĀTU PADOMES NAUDAS ZĪMES (1919)    21
  CĒSU APRIŅĶA STRĀDNIEKU DEPUTĀTU PADOMES IZPILDU KOMITEJAS AIZŅĒMUMA KUPONI (1919)    21
  NAUDA ĀRVALSTU KARASPĒKA VAJADZIBĀM LATVIJĀ (1916 – 1920)    22
  NAUDA LATVIJĀ (1918 – 1940)    22
  NAUDA VALSTS TAPŠANAS GADOS    22
  LATVIJAS RUBLIS (1919 – 1922)    22
  LATVIJAS BANKAS IZVEIDE    23
  LATS UN SANTĪMS    23
  NAUDAS ZĪMJU MĀKSLINIECISKIE TĒLI    25
  NAUDA LATVIJĀ 2. PASAULES KARA GADOS    25
  (1939 – 1945)    25
  LATVIJAS OKUPĀCIJA, FINANSU SISTĒMAS SAGRĀVE    25
  1940. – 1941. GADA NAUDAS REFORMA    25
  LATVIJAS NACIONĀLĀS VALŪTAS ATJAUNOŠANA    26
  LATVIJAS RUBLIS KĀ PAGAIDU NAUDA UN LATA ATGRIEŠANĀS (1992. – 1998.)    26
  NOBEIGUMS    27
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    28
Darba fragmentsAizvērt

Naudai sabiedrības dzīvē aizvien ir bijusi un joprojām ir izcili nozīmīga vieta. Tā tikusi dievināta un nicināta, alkatīgi krāta un vieglprātīgi izšķērdēta, likumīgi izgatavota un primitīvi atdarināta, kalpojusi gan cildeniem mērķiem, gan ļauniem nolūkiem, bet nekad cilvēkus nav atstājusi vienaldzīgus.
Plašākā nozīmē – ne vien ekonomiskā, bet arī kultūrvēsturiskā un politiskā – nauda uzskatāmi atspoguļo visu civilizācijas attīstības gaitu. Tā bieži vien satur unikālu, nekur citur neatrodamu vizuālo vai precizējošu informāciju par reiz dzīvojušu valdnieku un personu likteņiem, seniem vēstures notikumiem, bojā gājušiem arhitektūras un kultūras pieminekļiem. Nereti tā dod skaidrojumu senām leģendām vai liecina par politiskām pārmaiņām valstī un neapšaubāmi ir pasaules kultūras sastāvdaļa.

KAD MONĒTU VĒL NEBIJA

Jau tālā senatnē cilvēki bija spiesti mainīt savus guvumus un izstrādājumus. Viena cilts dzīvoja tādā apvidū, kur bija labvēlīgi apstākļi lopkopības attīstībai, cita – vietā, kur labi padevās labība, vēl cita – līdzās mežiem, kas bagāti ar medījamiem dzīvniekiem. Saprotams, ka senais mednieks nevarēja iztikt bez šķēpa, loka un bultu galiem. Viņam bija jāatrod cilvēks, kas tos prasmīgi darināja. Bet par šķēpu vajadzēja atdot, piemēram, zvērādu, kas bija iegūta medījot, par bultu saišķi – pat veselu aļņādu. Bultas tika vērtētas augstāk, jo to izgatavošana prasīja ilgāku laiku un rūpīgāku darbu. Tāda, lūk, bija visvienkāršākā naturālā maiņa – bārters, kad vienu lietu maina pret citu. Bet ja nu bultu izgatavotājs par tām pieprasītu divas zvērādas? Ko tad? Vai mednieks tam piekristu, jo arī viņam nebija viegli izsekot un nogalināt alni? Tātad jau sensenos laikos ieviesās kaulēšanās jeb tirgošanās.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties