ROMIEŠU MONĒTAS (1. – 4. GS.)
Senākā līdz šim Latvijas teritorijā atrastā nauda ir romiešu monētas. Tās šeit nonakušas galvenokārt pa t. s. dzintara ceļu, kas aizsākās Karnuntas pilsētā pie Donavas (tag. Ungā-
rijā), tad cauri Klodzko ielejai virzījās uz Baltijas jūru, tālāk gar tās krastu līdz senprūšu zemei Sembijai (Kaļingradas apgabals), visbeidzot, šķērsojot Klaipēdas novadu, sasnie-
dza Kurzemes piekrasti. Otrs bija jūras ceļš, kas aizsākās Gallijas provincēs un Reinas
novadā, nāca no Utrehtas pilsētas apkaimes (tag. Holandē), apliecās apkārt Jitlandes pus-
salai un pāri Baltijas jūrai turpinājās līdz Ordas, Vislas, Nemunas un Daugavas grīvai.Ie-
spējams, daļa romiešu monētu Latvijā nokļuva arī no Romas impērijas austrumu daļas –
cauri Melnās jūras piekratses pilsētām un tālāk pa Dņepras – Daugavas ūdensceļu.
Par romiešu monētām lielākoties maksāts ar dzintaru, bet Latvijas vidus un austrumda-
ļas iedzīvotāji, kam dzintara nebija, pret monētām mainīja kažokādas, vasku, medu.
Nav drošu ziņu, ka romiešu monētas Latvijas tertorijā kādreiz būtu veikušas naudas fun-
kcijas mūsdienu izpratnē, bet kā maiņaslīdzeklis tās neapšaubāmi ir lietotas. Par to, ka šīs
monētas uzskatītas par vērtīgām un pat viņsaulē noderīgām, liecina tas, ka monētas kā rit-
uālpiedeva dotas mirušajiem līdzi kapā. Veselas 17 romiešu monētas atrastas agrā dzelzs laikmeta kuršu apbedījumos Rucavas Mazkatužu kapulaukā (Liepājas raj.). Piemēram, kādā vīrieša apbedījumā bija imperatoru Adriāna (117-138) un Marka Aurēlija (161-180),
kā arī viņa sievas Faustīnas Jaunākās monētas, bet turpat līdzās arī vietējās izcelsmes bro-
nzas stopa saktas, spirālgredzeni, dzelzs izkapts, duncis, uzmavas cirvis un uzmavas šķē-
pa gals. Savukārt Medzes pagasta Kapsēdes kapulaukā atrastas 22 sudraba un 7 bronzas
monētas. Domājams, romiešu monetas Latvijā izmantotas arī kā izejviela sīkāku bronzas priekšmetu izgatavošanai.
Sestercijs – kalts Romas impērijā Antonīna Pija (138-161) valdīšanas laikā.
(bronza, svars-24.04 g, diametrs – 32.5 mm.)
Denārijs – kalts Romas impērijā 140. – 144. g. Antonīna Pija valdīšanas laikā.
( Ag, 2.90 g, diametrs – 17.0 mm. )
