Rietumeiropas denārus Latvijā visvairāk ieveda 11. gs. 20.-50. gados, bet ap 11.-12. gs. miju to ieplūdums apsīka . Pēc tam atkal sekoja gadsimtu ilgs bezmonētu periods, kad par gluži vai vienīgo maksāšanas līdzekli izmantoja sudraba stienīšus. Tie bija divējādi – kaltie un lietie.
Kaltajiem stienīšiem parasti bija lentveida spirāles forma, un tos varēja ērti uzmaukt uz rokas kā aproci, atvieglojot arī pārvadāšanu. Latvijas teritorijā tie parādījās 11. gs. vidū. Denāru plūsmai uz Latviju 12. gs. apsīkstot, izzuda arī kaltie stienīši. Tas netieši apliecina pieņēmumu par šāda veida sudraba stienīšu rietumniecisko izcelsmi. Baltijai sevišķi nozīmīgas ir bijušas Rammelsbergas sudraba raktuves pie Goslaras.
Vecākie lietie sudraba stienīši datējami ar 10. gs. otro pusi. Tie ir gareni , šķērsgriezumā segmentveidīgi, bet 13.-14. gs. darinātajiem virspusē iespiesti rozetveida apzīmējumi vai šķērsvirziena iecirtumi. Ļoti daudz šādu stienīšu atrasts tagadējā Lietuvas teritorijā, tādēļ zinātniskajā literatūrā pat kā termins tiek lietots apzīmējums „Lietuvas stienīši.” Latvijā tie varēja nokļūt maiņas ceļā, bet pilskalnos atrastās stienīšu lejamās formas liecina, ka tos no ievestā sudraba izgatavoja arī šeit.
Senkrievu rakstītajos avotos sudraba stienīšus sauca par grivnām. Tie bija dažādas formas un svēra 40-100 g. Bieži vien tirdzniecības norēķiniem bija nepieciešams mazāks sudraba daudzums nekā veselā stienītī jeb grivnā, tādēļ to sacirta sīkākos gabalos.…
