Naudai cilvēku dzīvē lielākoties ir bijusi viena no nozīmīgākajām lomām. „Tā tikusi dievināta un nicināta, alkatīgi krāta un vieglprātīgi izšķērdēta, likumīgi izgatavota un primitīvi atdarināta, kalpojusi gan cildeniem mērķiem, gan ļauniem nolūkiem, bet nekad cilvēkus nav atstājusi vienaldzīgus.” [3.,10.]
Uzskatu, ka definēt jēdzienu „nauda” ir viens no sarežģītākajiem ekonomikas uzdevumiem. Vienā grāmatā minēts, ka nauda ir īpaša prece, kas izdalījusies preču ražošanas un maiņas attīstības procesā un pilda īpašu funkciju kā vispārējais ekvivalents [5.,174.]. Otrā grāmatā nauda tiek definēta kā sabiedrībā pieņemts maksāšanas līdzeklis [11.,107.]. Savukārt, citā grāmatā rakstīts, ka nauda ir viss tas, kas pilda tās funkcijas [8.,5.].
Galvenās naudas funkcijas ir šādas:
1. Nauda kā vērtības mērs, uzskaites jeb samērošanas līdzeklis. [11.,107.;10.,24.] Attīstoties tirgus ekonomikas apstākļiem, kad nemitīgi pieaug piedāvāto preču apjoms, rodas nepieciešamība visu preču vērtību izteikt vienotā – visiem saprotamā valodā – naudas vienībās. [11.,107.;10.,24.;1.,6.;2.,65-66.]
2. Nauda kā maiņas (apgrozības) līdzeklis. Ar naudas rašanos preču maiņa pret preci tiek aizstāta ar preču maiņu pret naudu. [2.,63.] Nauda izrādās ļoti ērts līdzeklis problēmas risināšanai, kas rodas, satiekoties pircējam un pārdevējam [11.,107.], tā kļūst par starpnieku maiņas aktos [10.,24.].…
