Nauda ir kā pašu vērtības mērs, tā parāda cilvēka attieksmi pašam pret sevi. Ja aplūko lietas, mantas kas mums pieder, var just kādas emocijas tās izraisa. Vai tā ir apmierinātība, prieks, laime, vai tieši otrādi, lietas, kuras bijat tik sūri un grūti gādātas, izraisa neapmierinātību, skumjas, jo jau novecojušas, nav tik labas kā citiem, prasa papildus ieguldījumus remontam vai ir nopirktas kredītā un vēl tik daudz jāmaksā.
Valērijs Siņeļņikovs raksta: „Vai bērnībā mazulim vajag daudz, lai priecātos? Nē! Pietiek ar konfekti. Kad viņš paaugas, viņam jau ir vajadzīgs dators, mobilais telefons, mopēds. Gadi iet, un, lai izraisītu tādu pašu prieka izjūtu kā bērnībā, jau ir vajadzīga dārga mašīna. Tas ir, par prieka jūtām nākas maksāt tūkstoš reižu vairāk. Bet tas taču ir absurds! Kā, vai prieks ar laiku ir kļuvis dārgāks? Nē. Prieks kāds bijis, tāds arī palicis. Vienkārši jūs tā arī neesat iemācījies priecāties. Un jums, tāpat kā narkomānam ir vajadzīga arvien lielākas mantu „devas”, lai iegūtu prieka izjūtas. Bet par naudu taču iegādājamies tikai priekšmetus, nevis jūtas.” [10]
Protams, ir normāli, ka cilvēks vēlas dzīvot labāk, skaistāk, gūt lielāku komfortu, tas ir jauki, bet par kādu cenu viņš to iegūst? Ja no rīta var priecīgi doties uz darbu un vakarā priecīgi steigties mājās, tad viss ir kārtībā, bet, ja darbs nepatīk un sagādā mocības, cilvēks par to naudu, ko viņš nopelna, nespēj samaksāt rēķinus un pabarot ģimeni, tad tas nav visai normāli. Cilvēks cer, ka ja būs daudz naudas, tad dzīve būs skaista, ģimenē un darbā nebūs konflikti, bet par naudu nevar nopirkt saskaņu, mieru, cieņu, veselību.
4.2. Naudas vērtība cilvēka dzīvē
Cilvēks un nauda — kurš ir kura varā? Vai nauda bojā raksturu, vai pat padara cilvēku nelaimīgāku? Vismaz īstermiņā nauda apmierinātības līmeni noteikti kāpina — to apstiprinās ikviens, kas saņēmis algas paaugstinājumu vai negaidītu mantojumu. Jo neviens nevar būt «nabags, bet laimīgs», vismaz, kamēr nebūs apmierinātas eksistenciālās vajadzības. Izņemot cilvēka pamatvajadzības, apmierinātības iegūšanā nauda vairs nespēlē vērā ņemamu lomu.
…
Nauda - ir visu laiku un paaudžu aktuāla tēma. Sadzīvē nauda ir labklājības rādītājs, tieši nauda ir tas, kas liek cilvēkiem lielāko dzīves daļu strādāt un tiekties uz to, lai naudas būtu vairāk. Mūsdienās nauda ir dzīves galvenais mērķis, jo daudzi uzskata, ka par naudu var nopirkt visu. Daļēji tas tā arī ir, bet par naudu nevar nopirkt veselību, īstu mīlestību un arī laimi, kas būtu no sirds. Tomēr naudai ir noteiktas funkcijas, kas palīdz atvieglot un vienkāršot dzīves materiālo pusi. Kopumā nauda ir dzīvības nodrošināšanas iespējas ekvivalents. Bet tās uzkrājumi dod spēku un drošības sajūtu. Šī darba mērķis ir noskaidrot, kas tad ir nauda, kādas funkcijas tā veic un kādas ir galvenās tās īpašības. Lai nauda varētu pildīt savas funkcijas, tai jāpiemīt īpašībām, kas padara naudas lietošanu izdevīgu.