Nauda ir īpaša prece jeb vispārējs ekvivalents, kurā iemiesots sabiedriskais darbs un ar kuru var izteikt visu citu preču vērtību. No kurienes rodas nauda, kā to rada un kur tā pazūd? Diemžēl atbildes uz šiem jautājumiem bieži vien liecina par nepareizu domu gājienu, ko viegli var apstrīdēt ar dziļas analīzes palīdzību.
Turpinot attīstīt tirgus modeli, no iepriekš tikai bāzējot tikai uz preču un pakalpojumu tirgu, un valsts ietekmi uz to, tālāk attīstīsim naudas tirgu, parādot naudas būtību un banku lomu naudas piedāvājuma dinamikā, kā arī spēkus, kas nosaka naudas pieprasījumu.
Sadzīves valodā plaši izplatīts ir teiciens: „Viņš taisa naudu”, un, lai gan mēs saprotam tā būtību, nauda nav ienākumi, tā nav arī bagātība. Nauda ir vispārēji pieņemtai mērs. Nauda ir pārdevēju un pircēju vispārēji akceptēts maiņas līdzeklis pār precēm un pakalpojumiem .
Lietojot grāmatvedības terminoloģiju var teikt, ka nauda ir īpašums ar augstu likviditāti, tas ir viegli var samainīt pret dažādām precēm, vai pakalpojumiem.
Patstāvīga neatkarīga valsts nevar pastāvēt bez savas nacionālās valūtas. Ar naudas palīdzību valstī var aprēķināt lietu un darba vērtību, ar naudu tiek vērtēta preču apgrozības vērtība, naudā tiek vērtēti uzkrājumi un augļi jeb procentiem no tiem, nauda ir līdzeklis kā norēķināties par pakalpojumiem un precēm ne tikai valsts robežu ietvaros, bet arī starptautiskā līmenī.
Valsts tautsaimniecība nevar attīstīties (tāpat kā jebkura nozare), ja tajā netiek piesaistīti līdzekļi.
Pētījuma objekts – nauda;
Pētījuma priekšmets – Latvijas nauda un ekonomiskā būtība
Darba mērķis – analizējot naudu, tās mērķi, funkcijas un uzdevumus un tās lomu valsts ekonomiskā, piedāvāt priekšlikumus efektīvākai attīstībai.…
