Senākā līdz šim Latvijas teritorijā atrastā nauda ir romiešu monētas. Tās šeit nonākušas galvenokārt pa t.s. dzintara ceļu, kas aizsākās Karnuntas pilsētā pie Donavas (tag. Ungārijā), tad cauri Klodzko ielejai virzījās uz Baltijas jūru, tālāk gar tās krastu līdz senprūšu zemei Sembijai (Kaļiņingradas apgabals), visbeidzot, šķērsojot Klaipēdas novadu, sasniedza Kurzemes piekrasti. Otrs bija jūras ceļš, kas aizsākās Gallijas provincēs un Reinas novadā, nāca no Utrehtas pilsētas apkaimes (tag. Holandē), apliecās apkārt Jitlandes pussalai un pāri Baltijas jūrai turpinājās līdz Odras, Vislas, Nemunas un Daugavas grīvai. Iespējams, daļa romiešu monētu Latvijā nokļuva arī no Romas impērijas austrumu daļas – cauri Melnās jūras piekrastes pilsētām un tālāk pa Dņepras – Daugavas ūdensceļu.
Par romiešu monētām lielākoties maksāts ar dzintaru, bet Latvijas vidus un austrumdaļas iedzīvotāji, kam dzintara nebija, pret monētām mainīja kažokādas, vasku, medu.
Nav drošu ziņu, ka romiešu monētas Latvijas teritorijā kādreiz būtu veikušas naudas funkcijas mūsdienu izpratnē, bet kā maiņas līdzeklis tās neapšaubāmi ir lietotas. Par to, ka šīs monētas uzskatītas par vērtīgām un pat viņsaulē noderīgām, liecina tas, ka monētas kā rituālpiedeva dotas mirušajiem līdzi kapā. Veselas 17 romiešu monētas atrastas agrā dzelzs laikmeta kuršu ap bedījumos Rucavas Mazkatužu kapulaukā (Liepājas raj.). Piemēram, kādā vīrieša apbedījumā bija imperatoru Adriāna (117-138) un Marka Aurēlija (161-180), kā arī viņa sievas Faustīnas Jaunākās monētas, bet turpat līdzās arī vietējās izcelsmes bronzas stopa saktas, spirālgredzeni, dzelzs izkapts, duncis, uzmavas cirvis un uzmavas šķēpa gals. Savukārt Madzes pagasta Kapsēdes kapulaukā atrastas 22 sudraba un 7 bronzas monētas. Domājams, romiešu monētas Latvijā izmantotas arī kā izejviela sīkāku bronzas priekšmetu izgatavošanai.…
