Nauda Latvijas teritorijā

Naudas vēsturi Latvijā noteikusi mūsu zemes ilgstošā saistība ar lielajiem tirdzniecības ceļiem. Neapšaubāmi Latvijas monētniecību ietekmējusi vācu, poļu, zviedru un krievu politiskā un ekonomiskā virskundzība.
Tradicionālākā naudas zīmju forma ir monētas, kas savā vēsturiskās attīstības gaitā aizstāja dažādus primitīvos maiņas līdzekļus – lopus, cirvjus, gliemežvākus, ādas, vēlāk – noteiktas formas metāla stienīšus.
Pētīt un izzināt monētu vēsturi mums palīdz numismātika, kas no latīņu valodas vārda “numismatis” tulkojas, kā monēta. Numismātika ir vēstures palīgnozare, kas pētī monētas, monētu depozītus, madaļas, žetonus, ordeņus, kā arī papīra naudas zīmes. Numismātika ir saistīta ar ekonomikas un mākslas vēsturi, metroloģiju, heraldiku, paleoģeogrāfiju un sfragistiku.. Pēc uzrakstiem uz monētām, pēc to masas, metāla sastāva, kalšanas tehnikas var noteikt kalšanas vietu, laiku, naudas sistēmu. Numismātikas rašanās ir saistīta ar monētu kolekcionēšanu, kas sākās 14.-15.gs. Itālijā. Sākotnēji par monētām interesējās kā par mākslas priekšmetiem. Jau 16.gs. bija radīti pamati valsts kolekcijām Austrijā, Vācijā, Francijā, kā arī Britu muzejs, Valsts Ermitāža un Amerikas Numismātikas muzeja kolekcija. Šīs kolekcijas uzskata par lielākajām monētu krātuvēm pasaulē.
Numismātikas zinātnes attīstības gaitā ir neteiktas naudas apgrozības likumsakarības, izstrādātas vairākas specifiskas metodes, ko lieto, izdarot depozītu vai monētu grupu analīzi, piemēram, spiedņu salīdzināšanas metode. Numismātikas pētījumi dod iespēju noteikt preču ražošanas līmeni, naudas lomu un funkciju maiņas attiecībās, naudas un masas mēra sistēmas.…