KRIEVIJAS INTERVENCE 1919. GADĀ
1918. gada 17. decembrī padomju Krievija atļāva izveidot padomju Latvijas valdību, kura 1919. gada februārī pasludināja par likumīgiem maksāšanas līdzekļiem vienīgi to naudu, kas bija apgrozībā padomju Krievijā. Visa vācu okupācijas nauda (ostrubļi, ostmarkas, Liepājas, Jelgavas un Ventspils „parādu zīmes”) bija līdz 31. martam jāapmaina pret Krievijas naudu. Bija grūtības maksājumu kārtošanā, jo sāka pietrūkt sīkās (līdz 10 rubļiem) zīmes.
Tādēļ Rīgas strādnieku deputātu padome kopš 1919. gada aprīļa laida apgrozībā maiņas zīmes 1, 3, 5 un 10 rubļu vērtībā par 7 miljoniem rubļu (1. pielikums). Tās iespieda nacionalizētajā A. Groses tipogrāfijā uz vācu trofeju papīra. Zīmējumu autori bija latviešu mākslinieki Konrāds Ubāns, Ansis Cīrulis, Ludolfs Liberts un Burkards Dzenis. Zīmējumos attēloja padomju Latvijas ģerboni vai tā fragmentus ar izkapti un āmuru. Šis latviskais darba rīks – izkapts – krieviskā sirpja vietā sastopams vienīgi padomju Latvijas 1919. gada simbolikā. Kopš 1919. gada 3. maija Rīgas maiņas zīmes (tā sauktos sīmanīšus) pielīdzināja likumīgiem maksāšanas līdzekļiem visā padomju Latvijas teritorijā. Ko nozīmēja burti AR, AB, RO un AK, kurus iespieda reizē ar klišeju, nav zināms vēl šodien. Maiņas zīmes taču bija bez numerācijas un bez sēriju zīmējuma. Tās bija apgrozībā lielinieku okupētajā Latvijā līdz 1920. gada 13. janvārim, kad padomju Latvijas valdība oficiāli izbeidza savu darbību.
Jau agrāk, 1919. gada 14. februārī Cēsu apriņķa izpildu komiteja paziņoja, ka laiž apgrozībā aizņēmuma kuponus 1, 3, 5 un 10 rubļu vērtībā. Izlaida apgrozībā tikai 5 un 10 rubļus par aptuveni 50 000 rubļu (2. pielikums). Aizņēmuma kuponus iespieda izpildu komitejas tipogrāfijā uz vācu trofeju papīra. Vienkāršā zīmējuma autori bija tipogrāfijas darbinieki Jānis Skudriķis un Jānis Vītiņš. Uz naudaszīmēm ir trīs amatpersonu pašrocīgi paraksti un zīmogs (divu veidu), kā arī tekošā numerācija. Šie aizņēmuma kuponi bija apgrozībā vienīgi Cēsu un Viļānu apriņķī līdz 1919. gada 19. jūnijam. Rīgas un Cēsu padomju naudaszīmes Latvijas Republikas valdība nekad nav atzinusi par likumīgiem maksāšanas līdzekļiem un tās apmaiņā pret Latvijas naudu nekad netika pieņemtas.
Krievi un vāci apvienojās un 1919. gada augustā Jelgavā sāka veidot krievu „brīvprātīgo rietumu armiju”. Par tās virspavēlnieku kļuva kāds krievu pulkvedis Pāvils Avalovs-Bermonts un 8. oktobrī tā sāka karadarbību pret Latvijas Republiku. 11. novembrī bermontiešus sakāva pie Rīgas un līdz 1919. gada novembra beigām pilnīgi izdzina no Latvijas. „Rietumu brīvprātīgā armija” iespieda Jelgavā J. Stefenhāgena tipogrāfijā savas „pagaidu maiņas zīmes” (krieviskais nosaukums) jeb „kases zīmes” (vāciskais nosaukums) 1, 5, un 10 marku vērtībā (3. pielikums). Apgrozībā kopš 1919. gada 25. oktobra izlaistiem eksemplāriem ir bezkrāsains reljefs zīmogs. Izgatavoto vai apgrozībā izlaisto zīmju kopējā summa nav zināma. 50 marku nominālu pasūtīja kādā Berlīnes tipogrāfijā, taču tā kā bermontiešus sakāva ātrāk, nekā tipogrāfija spēja izpildīt pasūtījumu, tad šis nomināls vispār apgrozībā neparādījās. Visiem nomināliem teksts ir krievu un vācu valodā. Uz 50 marku zīmes krievu tekstā ir astoņas pareizrakstības kļūdas! Visas naudaszīmes izgreznotas ar unikālu kombināciju: Krievijas ķeizara ērglis, pareizticīgo krusts un vācu Svētā Jāņa bruņinieku ordeņa krusts! Naudaszīmēm nav numerācijas, nav arī sēriju apzīmējuma. Ar burta un sešciparu skaitļa kombināciju apzīmēja vienīgi attiecīgās naudaszīmes izvietojumu (vietu) iespiedloksnē.
…
