Nauda latviešu un senebreju mitoloģijā

Mitoloģija ir tautas radītā priekšstatu sistēma, kas izskaidro dabas parādības, dabas spēkus un cilvēku sabiedrības iekārtu. Mitoloģijā sakopotas cilvēku atziņas – fantastiski tēli par dabu un sabiedrību, kurus savādāk izprast nevarēja pieredzes un zināšanu trūkuma dēļ. Tomēr mitoloģijas tēli cilvēku izpratnē bija reāli, patiesi, piemēram, Dievs nebija abstrakta būtne, tā bija reāla persona, kas kaut kur dzīvo, ar kaut ko nodarbojas, viņam ir pašam savas problēmas, utt. Liela daļa teiku un leģendu stāsta par dievību ikdienu, problēmēm, nesaskaņām, ar tām skaidrojot dažādu lietu, priekšstatu un tradīciju izveidošanos.
Fiziskā darba ļaužu prātos bieži bijušas domas, kā atvieglināt darbu. Radās teikas un pasakas par brīnumainiem gadījumiem, kad cilvēki viegli tikuši pie bagātības, izdarīdami kaut ko atjautīgu, vai vienkārši atraduši bagātību. Tā kā nauda ir biežāk lietotais bagātības izteikšanas mērs, folklorā tā pieminēta visai bieži.
Šo tematu izvēlējos pēkšņas iedomas vadīts un nav noteikta pamatojuma. Rakstot darbu, konstatēju, ka latviešu mitoloģijā nauda pieminēta visai bieži, ir veikti vairāki pētījumi latviešu mitoloģijā tieši par naudu vai pat par kādu specifisku tās formu. Daudz grūtāk bija ar cittautu mitoloģiju. Nešaubos, ka šāda informācija eksistē, tomēr Valmieras bibliotēkās to nevarēju iegūt, jo, acīmredzot, sevišķi daudz cilvēkus tā neinteresē. INTERNETā atrodamā informācija aprobežojās ar pāris rindiņu gariem katras mitoloģijas galveno dievību aprakstiem. Visbeidzot izvēlējos senebreju mitoloģiju, jo Bībelē atradu dažas vietas, kur pieminēta nauda. Tiesa gan, no šiem fragmentiem bija grūti izlobīt koncentrētu informāciju, tāpēc būs vairāk citātu un mazāk manu secinājumu.…