Pēdējos gados arvien vairāk no sabiedrības puses tiek pievērsta uzmanība dažādiem sociāli nelabvēlīgiem procesiem un parādībām. Arvien vairāk tiek runāts un rakstīts par procesiem un atgadījumiem, kas neatbilst attiecīgās sabiedrības normām un vērtībām - tātad devianci.
Viena no deviances izpausmes formām ir narkomānija.
Gandrīz katrā kultūrā kopš seniem laikiem ir zināmas vielas, kas maina cilvēka psihisko stāvokli. Katrai no narkotikām ir atšķirīga cilme un izplatības vēsture. Arī pielietojums ir bijis dažāds - sāpju remdināšanai, apziņas izmainīšanai reliģiskajos rituālos, jūtu nomākšanai vai pastiprināšanai, piemēram, gatavojoties kaujai, lai iegūtu īpašu nežēlību pret ienaidnieku. Burvji pielietoja narkotiskās vielas, kuras ieguva no augu valsts, lai gūtu reibumu reliģisku rituālu laikā, kā arī ārstnieciskiem efektiem, piemēram, lai nomierinātu slimnieku.
Narkomānijas pirmsākumi Latvijā meklējami laikā pēc pirmā pasaules kara, kad daudzi smagus ievainojumus guvušie karavīri sāpju mazināšanai ik dienas bija spiesti injicēt morfiju, un vēlāk viņi nokļuva pilnīgā morfijā atkarībā." Arvien pieaugušo morfija atkarību tā laika sabiedrība uztvēra kā vienu no kara traumām.
30.gados kokaīnu varēja nopirkt, taču pretstatā alkoholismam un alkohola kontrabandai, nebija uzskatāma par vērā ņemamu sociālu problēmu. Laikā no 1928. līdz 1931. gadam no narkotiku pārdozēšanas miruši tikai četri cilvēki (Narkomānijas vēsture Latvijā...).
Pēc otrā pasaules kara narkotisko vielu lietotājiem piepulcējās pēdējā kara veterāni. Plašāk lietot narkotiskās vielas sāka 20.gadsimta 70.gadu pašā sākumā.…
