Narkotiskās vielas pasaulē ir pazīstamas jau ļoti sen. Īpaši Austrumu zemēs, kur tās lieto gadu tūkstošiem ilgi un to uzskata pat par tradicionālu rituālu. Mūsu mentalitātei narkotikas ir svešas, tāpēc biežākais iemesls narkomānijai ir ļoti vienkāršs - ziņkārība. Cilvēki ar vēlas izzināt līdz šim nezināmo, iegūt jaunas izjūtas, neapzinoties, ka ikviena narkotiskā viela izraisa spēcīgu atkarību, pat pēc vienas lietošanas reizes.
Narkotiku atkarība ir sarežģīta slimība, kas sākas ar narkotiku lietošanu. Pat viena reize, kas tajā brīdī liekas pavisam nekaitīga, izraisa atkarību. Ilgākā laika periodā cilvēks virs nav spējīgs atteikties no narkotiku lietošanas. Organisms pieprasa arvien lielākas devas un biežāku lietošanu, lai sasniegtu vēlamo efektu. Zūd kontrole. Tas ir ilgstošas narkotiku lietošanas rezultāts, jo tiek ietekmēta smadzeņu darbība un nervu sistēma. Tu vairs neesi atbildīgs nedz par savu rīcību nedz garastāvokli. Atkarība ir raksturojama kā neremdināmas alkas pēc kārtējās devas un vēlme izdarīt visu lai saņemtu to. Narkotiku lietošanai ir nopietnas un iespējams neatgriezeniskas sekas. Cilvēks narkotiku reibumā ir bīstams gan sev, gan apkārtējiem.
Narkomānija - nav slimība, šī vārda praktiskajā nozīmē. Bet tas arī nav vienkārši slieksnis. Narkomānija ir totālā apziņas sakāve, pie tām vēl pavadībā ar fiziskas veselības komplikācijām. Narkomānija ir bio-psiho-sociāl-garīga slimība. Vissliktākais, ko narkomāni par vēlu apzinās, ka viņi nevis vienkārši "spēlējās" ar narkotikām, bet vairs nevar bez tām. Dažreiz tiekšanās attīstās pēc pusgada vai pat pēc gada, biežāk pēc 2 - 3 mēnešiem, bet nereti cilvēks paliek atkarīgs jau pēc pirmās heroīna vai "melnā" pulvera injekcijas. Bet beigas vienmēr ir šādas: vai nu tā ir izolācija (cietums, psihiatriskā slimnīca), vai nu NĀVE, bet retos gadījumos - izveseļošanās (5 - 10%).…