Finansiālais atbalsts
Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome plāno sniegt finansiālo atbalstu Eiropas Narkotiku un narkomānijas monitoringa centra uzsāktajam pētījumam, kura mērķis ir izstrādāt vienotu metodoloģiju, kā identificēt un klasificēt finansu izdevumus, kas Eiropas Savienības dalībvalstīs atvēlēti narkomānijas un narkotiku nelegālās aprites apkarošanai. Pētījumu rezultātā iecerēts izstrādāt vadlīnijas, kas dalībvalstu politikas veidotājiem kalpotu kā instruments turpmāko lēmumu pieņemšanā par finanšu līdzekļu piešķiršanu un sadali. Līdz šim pētījumi par valsts izdevumiem narkomānijas jomā ir veikti tikai atsevišķās ES dalībvalstīs, piemēram, Francijā, Beļģijā, Luksemburgā, kas neļauj veikt salīdzinošo izpēti un izdarīt pamatotus secinājumus par valstu valdību patieso ieguldījumu narkomānijas problēmas risināšanā. Latvijā šādi pētījumi līdz šim nav tikuši veikti. Latvijas pusi pētījumā pārstāv Sabiedrības veselības aģentūra kā viens no EMCDDA nacionālajiem fokālajiem punktiem. Padome atbalstīja šāda pētījuma veikšanu Latvijā.
Latvijā Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmā 2005. – 2008.gadam ir minēts, ka nepieciešamais papildu finansējums un paredzētais finansēšanas avots ir sekojošs:
2006.gadā – 2974390 latu;
2007.gadā – 1825590 latu;
2008.gadā – 1863270 latu. 11
Galvenās atziņas par pētījumiem
Veiktie pētījumi liecina, ka iedzīvotāju vidū tendence lietot psihoaktīvās vielas sadalās pēc nejaušības principa. Cilvēki turpina tās lietot, neskatoties uz zināšanām vai pat pieredzi par iespējamām negatīvām sekām, jo tās vienkārši tiek pieņemtas kā lietošanas sastāvdaļa. Daudzi pētnieki ir nonākuši pie vienota secinājuma, ka atkarības vielu lietošanas uzsākšana ir ne tik daudz kādas konkrētas slimības simptoms, bet vairāk gan kultūras simptoms, sabiedrības psiholoģiskā stāvokļa simptoms, kas var novest pie reālas psihiskas saslimšanas. Starp pēdējo gadu svarīgākajiem vielu lietošanas profilakses sasniegumiem teorijā un programmu sastādīšanā ir fokusēšanās uz riska un aizsargājošiem faktoriem kā līdzekļiem, kas liekami katras programmas pamatā, ir tās darbības mērķi un novērtēšanas indikatori. Šodien speciālisti atkarības vielu lietošanas skaidrošanai izmanto modificēto sociālā stresa modeli. Ar jauno terminu eksperti saprot, ka katra cilvēka dzīvē pastāv milzums riska faktoru, kas var ietekmēt pievēršanos atkarības vielu lietošanai. Vienlaicīgi pastāv arī virkne aizsargājošo faktoru. Ja kāda dzīvē riska faktoru ietekme gūst pārsvaru pār aizsargājošo faktoru ietekmi, rodas situācija, kurā cilvēks var sākt lietot psihoaktīvās vielas.
Saistībā ar narkotiku lietošanu jauniešu grupā var secināt, ka vislielākā nozīme tajā, vai jaunietis pamēģinās atkarību izraisošās vielas ir tieši personības iezīmēm un vienaudžiem, ar kuriem kopā jaunietis pavada laiku. Gan Eiropā, gan arī citviet pasaulē veiktie pētījumi iedzīvotāju un skolēnu vidū liecina, ka izplatītākā lietotā nelegālā viela ir marihuāna vai hašišs, par ko norāda arī līdz šim Latvijā veiktie pētījumi par narkotisko vielu izplatību iedzīvotāju un skolēnu vidū.
…
