SECINĀJUMI
Noslēgumā ir iespējams izvirzīt šādus secinājumus:
• Latvijā pēdējo gadu laikā ir krasi mainījusies atkarības izraisošo vielu izplatība un pieejamībā, kā arī vielu mērķauditorijas un to lielums, galvenajiem upuriem kļūstot jauniešiem;
• Pusaudžu gados norisinās straujš attīstības posms, kad jaunieši saskaras ar nebijušām problēmām un izaicinājumiem, līdz ar to jaunieši bieži vien krīt par upuri eksperimentēšanā ar narkotikām;
• Kā galvenie cēloņi psihotropo vielu lietošanas uzsākšanai spēlē ģimenes apstākļi un vienaudžu spiediens. Abi cēloņi ir savstarpēji saistīti, jo, ja bērns nejūt emocionālo siltumu ģimenē, viņš to meklēs citur – draugu lokā - un, lai izvairītos no vilšanās, būs gatavs darīt visu, ko dara draugi, lai neatpaliktu no pārējiem;
• Pastāv risks arī pašu psihotropo vielu klasifikācijā, jo plašākā sabiedrībā tās dala vien 2 grupās, ”vieglās” un ”smagās”, kas psiholoģiski rada iespaidu, ka vieglās narkotikas ir nekaitīgas, no tām neveidojas atkarība, kā arī to sekas ir mazākas, lai gan tās ir sākums citu narkotisko vielu lietošanas uzsākšanai;
• Pašreizējā situācijā, kad strauji izplatās narkotiku un toksisko vielu lietošana kā arī to pieejamība kļūst vieglāka, ir nepieciešams veikt padziļinātus prevencijas un profilakses pasākumus, lai atturētu bērnus, pusaudžus un jauniešu no vielu lietošanas;
• Jo jaunāks vecums, kad pirmo reizi tiek lietotas psihotropās vielas, jo lielāks ir atkarības izveidošanās risks, kā arī tas var atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz socializāciju un fizisko attīstību, līdz ar to profilaktisko darbu ir nepieciešams sākt jau ar primāro profilaksi, lai atturētu skolēnus no vielas lietošanas uzsākšanas.
…