Narkomānijas pirmsākumi Latvijā meklējami laikā pēc pirmā pasaules kara, kad daudzi smagus ievainojumus guvušie karavīri sāpju mazināšanai ik dienas bija spiesti injicēt morfiju, un vēlāk viņi nokļuva pilnīgā morfija atkarībā. Arvien pieaugušo morfija atkarību tā laika sabiedrība uztvēra kā vienu no kara traumām. 30.gados kokaīnu varēja nopirkt, taču pretstatā alkoholismam un alkohola kontrabandai, nebija uzskatāma par vērā ņemamu sociālu problēmu.
Pēc otrā pasaules kara narkotisko vielu lietotājiem piepulcējās pēdējā kara veterāni.
Plašāk lietot narkotiskās vielas sāka 70.gadu pašā sākumā.
Latvijā sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tika reģistrēti aptuveni 200 narkomānu, kuri pārsvarā izmantoja opija grupas preparātus un miegazāles vai arī dažādus medikamentus, kas neietilpa narkotisko līdzekļu sarakstos. Stāvoklis sāka pasliktināties astoņdesmito gadu sākumā, kad pusaudži sāka lietot pašu gatavotus narkotiskos līdzekļus - magoņu galviņu novārījums, magoņu pieniņš u.t.t., līdz ar to narkomānu un toksikomānu skaits ievērojami pieauga.
Sabrūkot PSRS, ievērojami samazinājās kontrole pār narkotisko vielu izgatavotājiem un tirgotājiem. 1992. gadā atcēla likumu, kas paredz piespiedu ārstēšanos no narkomānijas. Ap šo laiku kardināli sāka mainīties attiecības narkomānu vidū. 70.un 80. gados narkotikas ieguva un ražoja paši narkomāni.
90. gadu otrajā pusē, sākoties ekonomikas augšupejai organizētā noziedzība sāka Latvijā iepludināt heroīnu, kokaīnu, ekstāzi, LSD un amfetamīnus, kas izkonkurēja tradicionālos pašu gatavotos narkotiskos līdzekļus. Īpaši plaši sākusi izplatīties marihuānas un hašiša lietošana. Šie līdzekļi pilnīgi pārņēma narkotiku nelegālo tirgu. Plašā piedāvājuma dēļ nokritās narkotisko vielu cenas un padarīja tās pieejamas.
Latvijas iedzīvotāji tika arī iesaistīti narkotiku nelegālajā transportēšanā gan uz Latviju, gan no Latvijas uz citām zemēm.
Narkotiku kvalitāte ir strauji kritusies, tādēļ ar narkotiku lietošanu saistītie nāves gadījumu ir arvien biežāki.
Pateicoties tirdzniecībai un kariem notika mijiedarbība un kontakti starp kultūrām, un līdz ar visu citu izplatījās arī narkotikas. Jebkura narkotiskā viela tagad nav sastopama tikai konkrētā reģionā, bet ir izplatīta visā pasaulē.
Salīdzinājumā ar 80.gadu beigām pasaulē ievērojami aktivizējušies spēki, kas izvērš plašu narkotisko vielu propagandu, grib panākt pastāvošo pret narkotiku konvenciju koriģēšanu un narkotiku legalizēšanu, lai radītu tikpat lielu tirgu, kāds ir alkohola un tabakas tirgus, un gūtu vēl varenāku peļņu. Globālais narkotiku fenomens ir šī milzu nauda, ko tā slēpj sevī, jo, narkotikas ir vielas, kas var cilvēku pakļaut, padarīt viņu atkarīgu, piespiežot atdot visus līdzekļus, lai apmierinātu aizvien pieaugušo tieksmi gūt nepieciešamo efektu. Narkotisko vielu tirdzniecība ik gadu dod narkokriminālajām struktūrām vairāk nekā 600 miljardus dolāru. No tiem aptuveni puse tiek virzīti valstu amatpersonu uzpirkšanai, bet katrs sestais tiek legalizēts un investēts legālajā biznesā.…
