Napoleons Bonaparts (Napoleone di Buonaparte, vēlāk Napoléon Bonaparte), viens no apgaismotajiem monarhiem un „Mazais kaprālis”, dzimis 1769. gada 15. augustā Korsikā, Ajačo pilsētā, gadu pēc šīs salas pievienošanas Francijai, trūcīgā aristokrātu ģimenē.
Jau 9. gadu vecumā, pateicoties savam tēvam Karlo Bonapartam un mātes Letīcijas Ramolīno atbalstam, tika aizvests mācīties uz Franciju.
Napoleons jau pašā sākumā sevi uzskatīja par svešzemnieku un no sabiedrības atstumto, tāpēc līdz pat 10 gadu vecumam atteicās mācīties franču valodu; līdz pat mūža beigām viņš tika apsaukāts par nepiederošo sava itāļu akcenta dēļ.
Militārās karjeras sākums
Francijā 18. gs beigās bija izveidojusies situācija, kas liecināja par krīzi sabiedrībā un valstī. Apgaismības gadsimta pēdēja desmitgade bija jauna laikmeta sākums Eiropas vēsturē. Lielā franču revolūcija (1789-1799) ievadīja jaunu posmu ne tikai Francijas, bet arī visas Eiropas zemju vēsturē. Tajā laikā Napoleons (skat. pielik. 4. attēls) jau bija kļuvis par franču armijas oficieri. Viņam nācās atgriezties Korsikā, kur nacionālisti vēlējās redzēt šo salu atkal neatkarīgu no Francijas. Sākās pilsoņu karš, un Napoleona ģimene bēga uz Franciju. Pats Napoleons atbalstīja Lielo franču revolūciju, tāpēc ātri vien ieguva augstas militārās pakāpes. 1793. gadā viņš atbrīvoja Toulonu, kuru bija ieņēmuši rojālisti sadarbībā ar Lielbritānijas karaspēku, bet 1795. gadā, kad rojālisti maršēja uz Parīzi, kur notika Nacionālā sapulce, viņš tos visus bija apšāvis. …
