Referāts
Tehnoloģijas
Datori, elektronika, programmēšana
Nanokārtiņu fotoelektronu spektroskopija-
Nanokārtiņu fotoelektronu spektroskopija
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 6 | |
1. | ANALITISKĀ APSKATA DAĻA | 8 |
1.1. | PbS-PVA nanokārtiņu optiskās īpašības | 8 |
1.2. | PbS nanokristālu iegūšana ZrO2 matricā | 8 |
1.3. | PbS nanokristālu iegūšana PVA matricā | 9 |
1.4. | Fotoelektronu emisija | 10 |
1.5. | Fotoelektriskā izejas darba noteikšana pēc piesliekšņa fotoefekta formulas | 12 |
1.6. | Fotoelektriskā izejas darba noteikšana izmantojot Faulera līknes | 13 |
2. | IZMANTOTĀ APARATŪRA | 14 |
2.1. | lektronu spektrometrs | 14 |
2.2. | Vakuuma sistēma | 14 |
2.3. | Vakuummetra lietošana | 17 |
2.4. | ekundāro elektronu daudzkāršotājs | 17 |
2.4.1. | Uzbūve un darbības princips | 17 |
2.4.2. | priekšrocības un trūkumi | 19 |
2.4.3. | lsu amplitūdu integrālais un diferenciālais sadalījumi | 20 |
2.5. | 8784 „Counting Board” | 20 |
2.6. | UV lampa LIGHTNINGCURE L8222 | 21 |
3. | EKSPERIMENTĀLĀ DAĻA | 22 |
3.1. | PbS nanokristālu praktiskā iegūšana PVA matricā | 22 |
3.2. | Fotoelektronu emisijas reģistrācija | 23 |
3.3. | Paraugu apstarošana | 24 |
3.4. | Rezultāti | 25 |
3.4.1. | Izejas darba φ, koeficientu m un A aprēķināšana | 25 |
3.4.2. | No kāda materiāla iet signāls, apstarojot paraugus PbS-PVA un PbS-ZrO2 | 34 |
4. | SECINĀJUMI | 38 |
5. | IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 39 |
Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (grieķu: nannos - "punduris") ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem
Dozimetrijas pamatuzdevums ir noteikt kvantitatīvas sakarības starp starojuma un vielas mijiedarbības procesiem. Mūsdienās dozimetrija ietver kā apkārtējās vides, tā arī bioloģisko, klīnisko un tehnisko dozimetriju, ieskaitot dozu mērīšanas tehniku, pieļaujamo dozu noteikšanu, starojuma kontroli un aizsardzību no starojuma. Pamatuzdevums tomēr ir kontrolēt starojuma ietekmi uz cilvēka organismu. Visi starojuma avoti: rentgeniekārtas, paātrinātāji, reaktori, dabīgie un mākslīgie nuklīdi, kuru starojumi rada vielas fizikālo, ķīmisko un bioloģisko īpašību maiņu, uzskatāmi kā jonizējošā starojuma avoti, jo galvenais efekts ir atomu un molekulu jonizācija tiešos un sekundāros procesos. Dozimetrijas uzdevumos starojuma avotus raksturo ar starojuma lauka parametriem, kas ir atkarīgi kā no telpas koordinātām, tā arī no laika.
Radiācijas drošība ir pasākumu komplekss, kas ir domāts, lai pasargāt cilvēkus un apkārtējo vidi no jonizējošā starojuma negatīvās ietekmes. Tiek uzskatīts, ka jonizējošā starojuma negatīvā ietekme ir proporcionāla saņemtai dozai. Tāpēc jautājums par dozas sadalījuma noteikšanu ap jonizējošā starojuma avotu ir viens no sevišķi svarīgiem radiācijas drošības jautājumiem.
Apvienojot šis divas nozares dabūsim ideju izveidot nanodozimetru. Nanodozimetrs mums dos iespēju starot pacientu vai kādu citu objektu punktveidīgi ar lielu precizitāti. Pie tam saņemtā doza no radiācijas būs minimāla, jo būs apstarotas tikai mērķšūnas. Visbūtiskākā lieta ko mums dos nanodozimetrs būs nanoobjekta dozas noteikšana un iespēja noteikt kas notiek nanoobjektu tilpumvienībā., to apstarojot.
Viens no svarīgākām lietām ir atrast materiālu, kurš būs piemērots nanodozimetra izveidošanai un izmantošanai.
Cietu vielu institūtā, ar Borisa Poļakova palīdzību bija izgatavoti sekojoši paraugi: PbS20%, PbS10% un PVA (polivinilspirts) uz stikla pamatnes (skat. recepti 9. lpp.).
Bakalaura darba mērķa sasniegšanai tika izvirzīti sekojošie uzdevumi:
Izaudzēt „PbS-PVA nanokārtiņa – stikla pamatne” laboratorijas apstākļos lai PbS nanokristālu molu procentuālā koncentrācija būtu vienāda ar 20%.
Reģistrēt fotoemisijas spektrus kompleksam „PbS-PVA nanokārtiņa – stikla pamatne” neapstarotajam paraugam un paraugam, kuru pirms mērījumu veikšanas apstaro ar UV diapazona gaismu.
Pretstatīt „PbS-PVA nanokārtiņa – stikla pamatne” ar „PbS-ZrO2 nanokārtiņa – stikla pamatne”.
Salīdzināt „PbS-PVA nanokārtiņa – stikla pamatne” ar „PbS-ZrO2 nanokārtiņa – stikla pamatne”.…
Anotācija Bakalaura darba mērķis ir izpētīt iemaisīto PVA un cirkonija stiklā PbS nanopunktu fotoelektronu emisijas īpašības atkarībā no ultravioleta starojuma. Ir nolemts uzzināt vai tiešām apstarojot ar ultravioleto starojumu kompleksu „PbS-ZrO2 nanokārtiņa – stikla pamatne” un pēc tam mērot to fotoemisiju, signāls iet no Svina sulfīda (PbS), nevis no cirkonija vai stikla pamatnes. Šis darbs ir 2008. gada absolventes Marijas Romanovas turpinājums, kura pētīja kompleksu „PbS-ZrO2 nanokārtiņa – stikla pamatne”. Rezultātā, ir izpētīti iemaisīti PVA un cirkonija stiklā PbS nanopunkti fotoelektronu emisijas īpašības atkarībā no ultravioletā starojuma. Salīdzinot svina sulfīda impulsa grafikus atkarībā no enerģijas hv dažādiem paraugiem, tika pierādīts, ka signāls ko mēs reģistrējam iet no svina sulfīda, kas ļauj izmantot šo materiālu nanodozimetra izveidošanai. Bakalaura darbs sastāv no ievada, teorētiskas analītiskas daļas, eksperimentu un rēķinu apraksta, eksperimentālu daļas analīzes un secinājumiem. Tabulu skaits ir 4, attēlu skaits ir 15, lappušu skaits ir 39, izmantoto literatūras avotu skaits ir 4.
- Microsoft Outlook 97
- Nanokārtiņu fotoelektronu spektroskopija
- Sadalītās datu bāzes koncepcija
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Microsoft Excel iespējas - Move or Copy Sheet un Subtotals
Referāts augstskolai6
-
Kvantu optikas attīstība
Referāts augstskolai28
-
Ultraskaņa
Referāts augstskolai39
-
Šķidrumu koncentrācija
Referāts augstskolai13
-
Pieejas tīklos izmantotās optiskās tehnoloģijas
Referāts augstskolai13