Autovadītājiem viss pēdējais gads bijis kā murgs ar aukstiem sviedriem, no kura nav iespējams pamosties. Katrs degvielas uzpildes stacijas apmeklējums sagādāja nepatīkamu pārsteigumu, jo benzīna un dīzeļdegvielas cena aug pa dienām. Valstu valdības vien plāta rokas un aizbildinās ar jēlnaftas cenu pasaules tirgū, bet ekonomisti tā arī nespēj argumentēti izskaidrot tik krasu cenu lēcienu.
Ja vēl pērn runas par jēlnaftas cenas uzrāpšanos līdz 200 ASV dolāru par barelu atzīmei šķita nepamatota biedēšana, tad tagad šis scenārijs kļūst aizvien reālāks. Patiesībā iztēloties šādu notikumu attīstību ir vienkāršāk nekā noticēt, ka vēl pirms mazliet vairāk nekā desmit gadiem nafta maksāja.
Adekvāta cena?
Nepanesami augstā cena, kas noteikti patīk vides aktīvistiem, varētu būt ļaunprātīgas darbības rezultāts, nevis loģiska notikumu gaita. Daži analītiķi apgalvo, ka gandrīz 60% no šodienas naftas vērtības rodas spekulāciju rezultātā. Investīciju fondi, bankas un turīgu cilvēku grupas uzpērk naftu lielā daudzumā un pēc laika, izmantojot baumas par dabas resursa krājumu izsīkšanu, pārdod, teiksim, piemetot astoņus dolārus par katru barelu. Šo teoriju par ticamu uzskata J.P.Morgan Funds bankas galvenais tirgus stratēģis Deivids Kellijs. "Naftas patēriņa pieaugums pasaulē nav nemaz tik liels," viņš saka laikrakstam The Washington Post.
Nozares eksperti uzsver, ka šodien pasaulē iekārotā kurināmā netrūkst. "Naftas piegāde apsteidz pieprasījumu. Noliktavas pildās kopš gada sākuma," laikrakstam Daily Telegraph apgalvoja Investīciju bankas Lehman Brothers naftas stratēģis Maikls Voldrons, bankas speciālists.…
