Nafta ir tumšs, biezs, eļļains šķidrums, kas atrodas dziļos Zemes garozas slāņos, arī zem jūras gultnes. Lai iegūtu naftu, ko sauc par jēlnaftu, izdara urbumus. Jēlnafta satur dažādus ķīmiskos elementus. No naftas iegūst degvielu automobiļiem, dīzeļvilcieniem, kuģiem un lidmašīnām. Arī spēkstacijas darbojas ar naftas produktiem un ražo lielu daļu pasaules elektriskās enerģijas. Naftu izmanto arī katlumāju apkurei. Naftai ir liela nozīme plastmasu, tekstiliju un citu derīgo izstrādājumu ražošanā.
Tomēr nafta spēj nodarīt lielu piesārņojumu, neskatoties uz tās daudzajiem pielietojumiem. Vislielāko pasaules mēroga piesārņojumu mūsdienās tieši dod nafta un naftas produkti. Naftas blakusgāzes sadedzināšana naftas ieguves vietās piesārņo atmosfēru: gan pārsūknējot naftu tankeros, gan ar tankeru balasta ūdeņiem tūkstošiem tonnu naftas ik gadu nonāk Pasaules okeānā. Aprēķināts, ka Pasaules okeānā ik gadu nonāk 25-30 miljoniem tonnu naftas produktu. Šis piesārņojums rada briesmas apkārtējai videi un nogalina miljoniem zivju un jūras putnu.
Vispiesārņotākā jūra pasaulē ir Ziemeļjūra. Tajā nonāk gan naftas izplūdes produkti, kā arī tā ir kļuvusi par atkritumu izgāztuvi (netīri rūpnieciskie un sadzīves notekūdeņi). 2007.gadā Daugavu piemeklēja katastrofa – no Baltkrievijas rūpniecības izplūda naftas produkti, kuri caur Baltkrievijas upi nonāca Daugavas ūdeņos. Tomēr šis piesārņojums nenonāca līdz Baltijas jūrai, jo tika veiksmīgi realizēti tā likvidēšanas pasākumi.
Pasaules piesārņojumu ir iespējams samazināt, attīrot notekūdeņus un lietojot materiālus, kuri zemē bioloģiski sadalās un izzūd. Attiecībā pret naftas piesārņojuma samazināšanu – to var samazināt veicot papildus drošības pasākumus to izgādāšanai no Zemes dzīlēm; izmantot citus resursus, kas mazāk būtu kaitīgi; nepieļaut rūpniecību izejvielu ieplūdi ūdeņos.
…