Apkārtējās dabas saglabāšana ir viena no aktuālākām problēmām. Cilvēku iejaukšanās dabā sākās jau ļoti sen. Cilvēku iedarbība uz dabu rada daudzus dabas procesa traucējumus un izmaiņas.
Strauja enerģētikas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības attīstība pēdējos 100 – 150 gadus ir radījusi lielu planētās piesārņojumu ar kaitīgām vielām kas savukārt izsauca neatgriezeniskas sekas uz apkārtējo vidi .
Rūpnīcas, fabrikas, automobiļi, kuģi, lidmašīnas, siltumelektrostacijas nepārtraukti piesārņo atmosfēru ar ogļskābo gāzi, oglekļa ūdeņradi u.c. ASV zinātnieki ir izpētījuši, ja atmosfēra tiks piesārņota ar tādu tendenci kā līdz šim, tad pēc 2000. gada draud ļoti nopietnas sekas, kuras var novest pie tā saucamā siltumnīcas efekta, tas ir paaugstinoties temperatūrai uz zemes, tas palielina iztvaikošanu un līdz ar to var mainīties planētas klimats.
Lauksaimniecībā intensīvi tiek izmantoti dažādi hlora savienojumi, tādi kā pesticīdi un gerbicīdi, kuri rada lielas briesmas cilvēcei. Ir izskaitļots, ka katru gadu no upēm ietek okeānā 25% šo preperātu.
Vēl nesen cilvēki jūras baseinu varēja izmantot kā kanalizācijas ūdeņu izgāšanas rezervuāru un bija pārliecināts, ka tie ātri izšķīdīs jūras vidē.
Intensīvs cilvēku pieaugums, tehnikas attīstība neļauj pasaules okeānam veikt tā saucamo “pašattīrīšanos”. . Tā ir fizikāli, ķīmiski mikrobioloģiski un hidrobioloģiski dabas procesi, kas kalpo kā piesārņoto vielu neitralizācija un atjauno jūras vidi. Jūras un okeāni klāj 79% no visas mūsu planētas virsmas, kuri darbojās kā akumulators un siltuma avots , regulējot mūsu planētas klimatu.…