Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:871787
 
Vērtējums:
Publicēts: 15.01.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Nafta ir derīgais izraktenis, kas atrodams grunts porās un šķirbās dziļumā apmēram 1,2 līdz 2 km un vairāk. Naftu var raksturot kā eļļainu šķīdumu, kam krāsa ir gaiši brūna līdz tumši bŗūnai ar specisfisku smaku. Galvenie ķīmiskie elementi, kas ietilpst naftas sastāvā ir ogleklis-83-87%, ūdeņradis-12-14%, slāpeklis, sērs, slāpeklis-1-2%, retāk 3-6%, kuru lielāko daļu sastāda sērs. Pēc blīvuma naftu iedala trīs daļās: vieglā nafta (0,65-0,83 g/cm2), vidējā nafta (0,83-0,86 g/cm2), smagā nafta (0,86 –1,05 g/cm2). Naftas viršanas temperatūra ir sākot no +280C, kušanas temperatūra no +260C līdz –600C. Sadegšanas temperatūra ir 43,7-46,2 MJ/kg. Nafta sastāv no daudziem aromātieskiem un alifātiskiem ogļūdeņražiem. Atkarībā no naftas atradnes atrašanās vietas, ogļūdeņražu saturs naftā ir atšķīrīgs.
Nepārstrādātai naftai ir maza saimnieciska nozīme. Senatnē to lietoja Babilonijā, lai izgatavotu javu ķieģeļu saistīšanai mūrī.Valters Rejs (1552-1619) izmantoja naftu, lai koku kuģus padarīt ūdensnecaurlaidīgus. Pirms simts gadiem Teksasas fermeri naftu, kas bija nokļuvusi uz viņu laukiem, sadedzināja.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties