Jūru piesārņošana ar naftu nav ārkārtīga parādība. Negadījumi notiek katru dienu, daži piekrastes posmi nepārtraukti ir klāti ar naftu. Nafta nonāvē dzīvniekus un iznīcina milzumdaudz augu.
Jūra šķiet tik milzīga un bieži vien liekas, ka cilvēka darbība to nekādi nevar ietekmēt. Tomēr šis pieņēmums neatbilst patiesībai. Piesārņojot jūru ar naftu, tiek iznīcinātas veselas piekrastes, izraisīta jūras putnu koloniju izmiršana un nogalināta dzīvība ūdenī.
0) Naftas īpašības Nafta pārsvarā peld, jo tā ir vieglāka par ūdeni. Gaišajai jēlnaftai un tās pārstrādes produktiem ir līdzīgas īpašības: 30 - 40 % iztvaiko pirmajās 24 - 48 stundās; tās ir pašas indīgākās (toksiskākās) frakcijas, kuras arī visvieglāk šķīst un uzliesmo.
Jāatzīmē, ka benzīna garaiņi ir apmēram trīsreiz smagāki par gaisu, tāpēc ieplakās un zemu novietotos tankos ir paaugstināti gan saindēšanās, gan uzliesmošanas draudi.
Mazāk viskozi produkti tiecas izkliedēties ātrāk. Saskarē ar ādu, īpaši uz ilgāku laiku, tie var radīt apdegumiem līdzīgas reakcijas; no tiem vislabāk izsargāties, lietojot aizsargtērpu un saskares gadījumā tos nomazgājot vai noskalojot.
1) Kā noplūst nafta Jūras aizvien vairāk tiek piesārņotas ar naftu, un tas vietām kļūst par vietēja mēroga katastrofu. Vēl pat līdz XX gs. 50. gadiem kuģi- cisternas jeb tankkuģi bija nelieli – to avārija nevarēja īpaši apdraudēt jūras organismus. Naftas daudzums kāds iekļuva jūrā, nepārsniedza robežu. Lai vairs nevarētu to likvidēt dabiskā ceļā ar baktēriju palīdzību. Taču tika būvēti arvien lielāki tankkuģi, īpaši laikā, kad tika slēgts Suecas kanāls.…
