Nafta – derīgais izraktenis, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā. Nafta ir ogļūdeņražu maisījums, kura galvena sastāvdaļa ir alkāni, arēni, alicikliskie savienojumi (naftēni) un to atvasinājumi. Dažādu piemaisījumu veidā ir savienojumi, kuru sastāvā ir sērs, skābeklis, slāpeklis, ūdens, minerāļsāļi, naftas pavadgāzes. Nafta ie eļļains šķidrums ar īpatnēju smaku. Pēc blīvuma izšķir vieglo, vidējo un smago naftu (650 – 1050 kg/m). Nafta uzkrājas galvenokārt nogulmiežu tukšuos, veidojot iegulas, no kurām rodas atradnes. Lielākā daļa atradņu atrodas iežu antiklinālās krokās platformu ieliecēs, ieliektās platformu malās, reģenerēto kalnu ieplakās, alpīno kalnu malās un ieplakās.
Lielākā daļa zinātnieku atzīst, ka nafta veidojas no augu un dzīvnieku atliekām, kas uzkrājušās jūras baseinu nogulās un pēc tam pārveidojušās litoģenēzes procesos zemes dzīlēs 1,2-6 km. dziļumā. Par to liecina hemofosiliju atklāšana naftā, kā arī oglekļa stabilo izotopu sadalījums naftā, iežu organiskajās vielās un organismos. Tomēr eksperimentāli pierādīta arī neorganiskā naftas izcelšanās hipotēze, pēc kuras nafta rodas dažādās reakcijās Zemes mantijā. Nafta, ogles un dabasgāze ir dzīvnieku un augu atliekas, kas auguši un dzīvojuši auglīgos purvos, upju ielejās un deltās pie jūras vai seklos jūras ūdeņos pirms vairākiem miljoniem gadu. Kad šie augi un dzīvnieki nomira, ielejās un deltās applūzdamas, upes tos pārklāja ar smilšu un māla kārtu vai ieskaloja jūrā. Vairāku miljonu gadu laikā augu un dzīvnieku atliekas tika pakāpeniski apglabātas zem biezas smilšu un māla kārtas. Dziļi jūras gruntī un sauszemes slāņos augu un dzīvnieku atliekas pakāpeniski pārvētās oglēs, naftā un dabasgāzē - fosīlajā kurināmajā. Naftu plaši izmanto daudzās tautsaimniecības nozarēs, bet galvenokārt par kurināmi iekšdedzes dzinējiem un par izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā daudzu dažādu ķīmisku produktu ražošanai. Nafta ir viena no galvenajām enerģētiskajām izejvielām. Tā ir pirmajā vietā pasaules energobilancē.
Naftas ķīmiskā rūpniecība ir smagās rūpniecības nozare, ķīmiskās rūpniecības nozarkopa, kas aptver sintētisko materiālu un izstrādājumu ražošanu, izmantojot naftas pārstrādes rūpniecības un gāzes rūpniecības produkciju. Naftas ķīmiskās rūpniecības uzņēmumos ražo sintētisko kaučuku, kvēpus, organiskās sintēzes rūpniecības, gumijas - azbesta, gumijas izstrādājumus. Ieguve jau tuvojas četriem miljardiem tonnu gadā. Visā naftas rūpniecības vēsturē iegūti vairāk nekā 60 miljoni tonnu. Šis apjoms aptuveni līdzinās 60. kubik kilometriem. Tas ir divreiz vairāk par ūdens daudzumu Baltijas jūrā - kopā ar Botnijas, Somu un Rīgas līci.
…
