Sastāvs, daudzveidība, izcelsme:
Nafta ir derīgais izraktenis, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā. Tā ir viena no galvenajām enerģētikas izejvielām. Nafta ir sarežģīts ogļūdeņražu maisījums, kura galvenā sastāvdaļa ir alkāni, alicikliskie savienojumi (naftēni) un to atvasinājumi. Nafta satur arī arēnu 4-5% dažādu piemaisījumu – skābekli saturošus atvasinājumus (naftēnskābes, asfaltu, sveķus), sēra atvasinājumus (sērūdeņradi, sulfīdus, disulfīdus, tiofēnus), slāpekļa atvasinājumus (piridīnu, hidropirinīdu), kā arī naftā izšķīdušās naftas pavadgāzes (līdz 3%), ūdeni (līdz 10%) minerālsāļus (~4g/l). Naftas elementsastāvs: C 82-86%, H 11-14%, S 0,1-5,5%; pēc sēra daudzuma naftu iedala mazsērainā, sērainā un ļoti sērainā; N un O daudzums parasti nepārsniedz procenta desmitdaļu, tikai dažreiz to ir attiecīgi 1,8% un 1,2%. Nafta satur vairāk kā 20 dažādu ķīmisku elementu (V, Ni, Ca, Mg, Fe, AL, Si). Naftas fizikālās īpašības atkarīgas no sastāva un iegūšanas vietas. Nafta ir eļļains šķidrums ar īpatnēju smaku, gaiši līdz tumši brūns, arī gandrīz melns; blīvums 650-1050 kg/m3 (parasti 820-950 kg/m3) pēc blīvuma izšķir vieglo, vidējo un smago naftu. Viršanas sākumtemperatūra >28 0C, retāk >100; sacietēšanas temperatūra no 26 līdz -60 grādiem (atkarībā no alkanu daudzuma); sadedzes siltums 43,7 – 46,2 MJ/kg; šķīst organiskajos šķīdinātājos, nešķīst ūdenī, bet veido ar to emulsijas.…
