Nafta ir eļļains šķidrums ar īpatnēju smaku, gaiši līdz tumši brūns, arī gandrīz
melns.
Nafta ir derīgais izraktenis, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā. Tas ir
sarežģīts ogļūdeņražu maisījums, kura galvenā sastāvdaļa ir alkāni, alicikliskie
savienojumi (naftēni) un to atvasinājumi. Nafta satur arī arēnus un dažādu
piemaisījumu - skābekli saturošus atvasinājumus, sēra atvasinājumus, slāpekļa
atvasinājumus, kā arī naftā izšķīdušās naftas pavadgāzes, ūdeni, minerālsāļus.
Blīvums 650-1050 kg/m3, pēc blīvuma izšķir vieglo, vidējo un smago naftu.
Viršanas temperatūra >28oC; sacietēšanas temperatūra no 26o līdz -60o;
sadedzes siltums 43,7-46,2 MJ/kg. Nafta šķīst organiskajos šķīdinātājos, nešķīst
ūdenī, bet veido ar to emulsijas.
Nafta uzkrājas galvenokārt nogulmiežu tukšuos, veidojot iegulas, no kurām
rodas atradnes. Lielākā daļa atradņu atrodas iežu antiklinālās krokās platformu
ieliecēs, ieliektās platformu malās, reģenerēto kalnu ieplakās, alpīno kalnu malās
un ieplakās.
Vispārīga informācija
Nafta - (gr. naphtha, no persiešu neft) - derīgais izraktenis, kas veidojas un
uzkrājas Zemes garozā. Nafta ir sarežģīts ogļūdeņražu maisījums, kura galvenā
sastāvdaļa ir alkāni, alicikliskie savienojumi (naftēni) un to atvasinājumi.
…
