Pēc vienas no teorijām, nafta ir veidojusies jūras baseinos no seno augu un dzīvnieku atliekām, kuras zem bieziem nogulumiežu slāņiem Zemes siltuma ietekmē stipri sakarsa un pārvērtās naftā. Pēc otras – neorganiskās izcelsmes teorijas nafta radusies no metālu karbīdiem un ūdens dziļi Zemes mantijā dažāādu reakciju rezultātā. Nafta un gāze uzkrājas porainos silšakmens iežos un karbonātiežos, un atradnes izvietojas platformu malu ieliecēs.
Nafta ir tumšbrūns vai gandrīz melns, eļļains škidrums ar raksturīgu smaku. Tā ir vieglāka par ūdeni un ūdenī praktiski nešķīst.
Pēc sastāva nafta ir dažādu ogļūdeņražu, galvenokārt šķidro ogļūdeņražu((C5-C16) (tajos izšķīduši gāzveida un cietie ogļūdeņraži)) maisījums. Parasti tie ir piesātinātie ogļūdeņraži, cikloalkānim arēni, kuru attiecība dažādu atradņu naftās ir ļoti dažāda. Baku un Embas atradņu naftā pārsvarā ir cikloalkāni (ar pieclocekļu un sešlocekļu gredzeniem), Groznijas un Rietumukrainas naftā – alkāni, Urālu naftā – aromātiskie ogļūdeņraži. Kopā ar ogļūdeņražiem naftā neliekā daudzumā atrodas arī skābekli, sēru un slāpekli saturoši organiskie savienojumi. Ja nafta satur daudz izšķīdušo gāzveida ogļūdeņražu, veidojas tā sauktās naftas gāzes, kas sakrājas virs naftas slāņiem, radot spiedenu, tāpēc no tādiem urbumiem nafta izšaujas laukā ar strūklu. Neapstrādātā veidā naftu parasti neizmanto. Lai iegūtu no tās tehniski vērtīgus produktus, to pārstrādā.
…
