Pirms simtiem miljoniem gadu uz zemeslodes klimats bija siltāks, bija daudz mežu, vulkānu un siltu ūdeņu. Augu un sīko dzīvnieku atliekas nogulsnējas jūras dibenā 1000 – 2000 m dziļumā, pakāpeniski veidojot ar vien biezāku slāni. Pamazām šo slāni pārklāja smiltis un citi nogulumieži, noslēdzot gaisa piekļuvi. Organiskās vielas tika saspiestas, to temperatūra apakšzemes termoprocesu rezultātā paaugstinājās. Iedarbojoties baktērijām, kas spēj dzīvot ūdenī lielā dziļumā bez skābekļa un sašķelt organiskās vielas, un ķīmisku procesu rezultātā gadu gaitā veidojās dabas gāze un nafta. Tas, ka naftā konstatēti savienojumi, kas veidojušies no hemoglobīna un hlorofila, liecina, ka naftas rašanās pamatā ir dzīvās dabas produkti. Kopā ar naftu vienmēr atrodas arī dabas gāze. Zemes garoza ir izmainījusies, un tā rezultātā vairākas naftas iegulas pacēlušās tuvu zemei.
Mūsdienās šis dabas bagātības, kuru sastāvā ietilpst galvenokārt ogleklis un ūdeņradis, ir pamatizejvielas neskaitāmiem organiskajiem produktiem, ko cilvēki izmanto savā dzīvē.(2. tabula) Lielākie šo dabas bagātību daudzumi tiek sadedzināti, lai iegūtu siltuma enerģiju vai arī lai to pārvērstu citā enerģijas veidā, piemēram, elektriskajā enerģijā.…
