Atrašanās dabā. Naftas iegulas atrodas Zemes dzīlēs dažādo dziļumos, kur nafta piepilda brīvo telpu starp necaurlaidīgiem iežiem, kā arī iespiežas porainos iežos.
Naftu iegūst, izdarot urbumus zemē. Ja nafta ir bagāta ar gāzēm, tad gāzu spiediena dēļ tā pati izplūst Zemes virspusē. Ja gāzu spiediens nav pietiekams, naftas slānī iesūknē gaisu vai ūdeni un tādejādi mākslīgi rada nepieciešamo spiedienu.
Naftas ieguves un atklāto naftas iegulu ziņā Padomju Savienība ieņem pirmo vietu pasaulē .Padomju Savienībā 1965. gadā ieguva 243 milj. t. naftas , bet 1975. gadā ieguva 491 milj. t. naftas.
Fizikālās īpašības. Nafta ir tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju smaku. Tā nedaudz vieglāka par ūdeni un ūdenī praktiski nešķīst. Naftai nav noteiktas viršanas temperatūras. Tā pārtvaicējas plašā temperatūru intervālā. Tas norāda, ka nafta ir vielu maisījums.
Naftas sastāvs. Nafta sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem. Tās ķīmiskais sastāvs dažādās atradnēs ir atšķirīgs. Rietumukrainas, pretī Embas un Baku nafta sastāv galvenokārt no cikloparafīniem. Permas nafta satur daudz aromātisko ogļūdeņražu.
Naftas produkti un to izmantošana. Ja naftu pārtvaicē (destilē), iegūst dažādus naftas produktus.
Naftas pārtvaices procesā vispirms no naftas izdalās gāzveida ogļūdeņraži (galvenokārt metāns ). Pēc tam pārtvaicējas ogļūdeņraži ar nelielu molekulmasu, kuru viršanas temperatūras ir samērā zemas. Maisījuma viršanas temperatūrai arvien paaugstinoties, sāk pārtvaicēties ogļūdeņraži ar lielāku molekulmasu. Pakāpeniski paaugstinot pārtvaices temperatūru un kondensējot pārtvaices produktus, iegūst atsevišķas naftas frakcijas. Parasti iegūst trīs galvenās frakcijas, kuras pēc tam pārtvaices procesā sadalās vēl citās sastāvdaļās.…