Nafta - (no grieķu val. naphtha, no persiešu neft) - derīgais izraktenis, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā. Nafta ir sarežģīts ogļūdeņražu maisījums, kura galvenā sastāvdaļa ir alkāni, alicikliskie savienojumi (naftēni) un to atvasinājumi. Nafta satur arī arēnus un dažādu piemaisījumu - skābekli saturošus atvasinājumus, sēra atvasinājumus, slāpekļa atvasinājumus, kā arī naftā izšķīdušās naftas pavadgāzes, ūdeni, minerālsāļus. Nafta ir eļļains šķidrums ar īpatnēju smaku, gaiši līdz tumši brūns, arī gandrīz melns. Blīvums 650-1050 kg/m3, pēc blīvuma izšķir vieglo, vidējo un smago nafta. Viršanas temperatūra >28oC; sacietēšanas temperatūra no 26o līdz -60o; sadedzes siltums 43,7-46,2 MJ/kg. Nafta šķīst organiskajos šķīdinātājos, nešķīst ūdenī, bet veido ar to emulsijas.
Nafta uzkrājas galvenokārt nogulmiežu tukšumos, veidojot iegulas, no kurām rodas atradnes. Lielākā daļa atradņu atrodas iežu antiklinālās krokās platformu ieliecēs, ieliektās platformu malās, reģenerēto kalnu ieplakās, alpīno kalnu malās un ieplakās.
Nafta veidojās pirms miljoniem gadu. Tajā laikā lielas Zemes virsmas platības klāja jūra, kurā mitinājās visdažādākie dzīvie radījumi, ieskaitot sīkus organismus, kurus sauc par planktonu. Mirušie organismi nogrima un jūras dibenā pārklājās ar dūņām. Miljoniem gadu laikā šie slāņi Zemes garozā pārvietojās, un virs tiem esošo iežu spiediena ietekmē dzīvo organismu atliekas daļēji sadalījās un pārveidojās par naftu un dabasgāzi. Nogulumiežu slāņi laika gaidā izliecās, un nafta tika iesprostota starp necaurlaidīgiem iežiem. Kad naftas meklētāju urbumi sasniedz iesprostoto nagru, spiediena ietekmē tā kopā ar dabasgāzi izplūst Zemes virspusē.
Ģeologi naftas iegulu meklēšanai lieto dažādus paņēmienus, to skaitā veic šādu izpēti:
iežu ģeoloģisko izpēti,
seismisku izpēti, radot triecienviļņus; tiem ejot caur iežu slāņiem, rodas atbalss, ko konstatē ar mērinstrumentiem,
iežos atrodamo pārakmeņojumu izpēti, kuri liecina par iežu vecumu.…
