Nafta, dabasgāze, akmeņogles, citas vielas

VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA

Degošā dabasgāze ir gāzveida ogļūdeņražu maisījums, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā. Sastāv no metāna, etāna, propāna un butāna ar viegli gaistošo šķidro ogļūdeņražu, CO2, N2, H2S, He un Ar piemaisījumiem. Veidojas, katalītiski pārveidojoties nogulmiežu organiskajām vielām. Rūpnieciskie krājumi koncentrēti norobežotās ar citiem izrakteņiem nesaistītās atradnēs; naftas atradnēs, kur dabasgāze (naftas pavadgāze) daļēji vai pilnīgi izšķīdusi naftā vai atrodas virs naftas iegulas; gāzkondensātu atradnes, kurās gāze piesātināta ar šķidriem, viegli gaistošiem ogļūdenražiem.

Dabasgāze sastopama visu ģeoloģisko sistēmu nogulumos, sākot ar vēlo proterozoju, dažādā dziļumā (galvenokārt līdz 3 km); 85% zināmo krājumu smilšainos un aleirītiskajos iežos, 15% - karbonātiskajos iežos. Dabasgāzes un naftas atradnes veido naftas un gāzes baseinus, kas atrodas platformu ieliecēs (ASV - Mičigana un Ilinoisas baseini, Krievijā - Volgas-Urālu apgabals), ieliektās platformu malās (Rietumsibīrijas baseins), reģenerēto kalnu ieplakās (ASV - Klinšu kalnu baseins, Krievijā - Ferganas baseins), alpīno kalnu malās un iekšējās ieplakās (ASV - Kalifornijas baseins, Krievijā - Sahalīnas baseins).

…