Vēsture paliek vēsture, bet ir daudzi notikumi, kurus mūsdienās nevajadzētu aizmirst, kā, piemēram, koncentrācijas nometņu nežēlīgo sistēmu, kurās tika iznīcināti nevainīgi cilvēki. Koncentrācijas nometnes ir pagātne, par kurām cilvēki izvairās runāt vai nerunā nemaz, bet tam tā nevajadzētu būt, jo cilvēkiem ir jāzina, kas bija šis Otrā Pasaules kara asiņainais terors, kā tas izpaudās, un kādas bija tā paliekošās sekas uz cilvēces nākotni. Koncentrācijas nometnēs mira 11 miljoni, lielākoties, nevainīgi cilvēki. Lielākā daļa, 6 miljoni no upuriem bija ebreji, kurus iznīcināja kā tautu. Izdzīvot šajos skarbajos, nežēlīgajos apstākļos bija gandrīz vai neiespējami, bet mums ir paveicies, jo esam pēdējā paaudze, kurai lemts klausīties cilvēkos, kuri pārdzīvojuši šīs asiņainās šausmas.
Darba tēma: Nacistu un komunistu koncentrācijas nometnes.
Darba mērķis: Iepazīties un izpētīt iespējami vairāk par koncentrācijas nometņu ietekmi uz nākotni. Noskaidrot kāpēc tika ieviesta šī koncentrācijas nometņu sistēma. Salīdzināt nacistu un komunistu veidotās koncentrācijas nometnes. Izpētīt vēsturi tā laika lielākajai nometnei Latvijā – Salaspils nāves nometnei.
1. Koncentrācijas nometnes
Pēdējā laikā visā Pasaulē, kā arī Latvijā tiek asi nostādīts jautājums par to, vai var likt vienādības zīmi nacistiskā un padomju režīma starpā. Kur ir holokausta unikalitāte salīdzinājumā ar staļiniskām represijām? Staļiniskais terors pēc savas dabas bija akls un nokļūt koncentrācijas nometnē varēja ne tikai pēc piederības noteiktajai šķiriskajai grupai, bet arī vienkārši „skaita pēc”. Bet nacistiskais terors ir no paša sākuma mērķtiecīgs, jo bez politiskajiem režīma pretiniekiem pastāvēja arī grupas – ebreji, čigāni, homoseksuāļi, vājprātīgie utt., nolemti mehāniskai iznīcināšanai. Attiecībā pret ebrejiem holokausts bija totāls un universāls. Turklāt, upuri tika publiski dehumanizēti un „izņemti” no sabiedrības. Šī arī ir nacistiskā terora unikalitāte, kas, protams, nepadara to par mazāk vai vairāk šausmīgo, nekā staļiniskais. Šie abi terori izpaudās kā ievietošana koncentrācijas nometnēs. Šīs nometnes II pasaules kara laikā dēvēja dažādi – tās bija „Policijas cietums” vai arī „Darba un pāraudzināšanas nometne”, kaut gan skarbā patiesība vēsta, ka citu nosaukumu kā „Nāves nometne” šīs koncentrācijas nometnes nebija pelnījušas. Šo nometņu izveide un darbības tajās atspoguļoja nežēlīgo totalitāro režīmu…
