Par īstu tautas nodarbošanos Hitlers uzskata zemkopību. Tāpēc Hitlers uzstāda kā nākotnes prasību, lai vācu tautai piederētu tik plaši zemes īpašumi, ka tagadējiem vāciešiem un viņu bērniem uz gadu simtiem būtu nodrošināta vienīgā vieta, kur vācieši varot apmierināt savas tieksmes pēc zemes. Eiropa esot Vācijas austrumi, t.i. Baltijas valstis, Polija un Krievija. Lielais milzis – Krievija – saka Hitlers – tuvojas sabrukumam un vācu tautai jābūt gatavai šajā sabrukuma brīdī ar jaunu karu sev nodrošināt jaunas zemes, kur pēc tam nomesties uz dzīvi vācu zemniekam ar arklu. [29.]
Tikpat naidīgs, vai pat vēl naidīgāks ir marksisms. Cīņa pret sociāldemokrātiju un komunistiem ir viena no nacionālsociālisms politikas pamatstrāvām. Hitlers atzīst, ka marksisms un žīdu kapitāls ir vienas medaļas divas puses, un ka cīņa jāved pret marksismu tāpat kā pret žīdu varu.
Nobeigums
Apkopojot Latvijas dažādo izdevēju preses numurus, kuri tika izvēlēti no pilnīgi atšķirīgiem Latvijas reģioniem, kā piemēram, „Jaunākās ziņas” tika izdotas Rīgā, bet „Jaunais vords” ir Latgales zemnieku progresīvās apvienības laikraksts, var secināt, ka apkopotie preses izdevumi sniedz līdzvērtīgu informāciju par notikumiem Vācijā, par nacionālsociālistu darbību pēc nākšanas pie varas.
„Jaunākās ziņas”, kas bija Latvijā populārākais izdevums, apskatīja nacionālsociālistu darbību no visiem rakursiem – iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumus, norises Vācijas iekšienē, nacionālsociālistu ideoloģijas pilnveidošanas soļus. „Jaunākās ziņas” arī publicēja savas raizes par politisko saikni ar Vāciju tirdzniecības jautājumos, kas ir tikai dabiski, jo mazās valstis ir atkarīgas no lielvalstu influācijas šādos jautājumos.
Vērojama negatīvisma un nosodījuma pieskaņa, it īpaši no „Jaunā vōrda” puses. Izdevums bieži lietas definēja retoriska jautājuma formā, kā arī apgalvoja, ka nekas labs ne pašai Vācijai, ne pasaulei kopumā nav gaidāms no hitlerisma. Nacionālsociālisti latviešos izraisīja nepatiku, vismaz tajos, kuri klaji to izrādīja. Spilgts izpausmes piemērs bija Vācijas pavalstnieku sagaidīšana atpakaļ Latvijā no reihstāga vēlēšanām Vācijā, kad tie viņus apsauca ar nievājošiem saukļiem par Hitleru, izturējās vardarbīgi un pat apmētāja ar jēlām olām. Deputāts Bruno Kalniņš izteica uzslavu nemiera cēlējiem par to, ka viņam ir prieks, ka valstī vēl ir kāds, kuram rūp valsts cieņa, no kā var secināt, ka nacionālsociālisms tiek uzskatīts par necienīgu Latvijai.
Aprakstītās notiekošās norises ir pasniegtas kā fakti, bez emociju izpausmēm, tādēļ nevar absolūti objektīvi izvērtēt preses izdevēju nostāju jautājumā par nacionālsociālistu nākšanu pie varas. Lielākā daļa rakstu tika pasniegti caur citu pasaules izdevumu skatījuma prizmu, kas ļāva noprast viņu nostāju šajā jautājumā. Mūsu pašu izdevēji bieži vien visu formulēja jautājuma formā un ar skatu nākotnē, gaidot tālākus notikumus, kas ļautu pasniegt viņu skatījumu uz šo svarīgo notikumu Vācijā. Kopumā jūtama tāda kā nepabeigtības un neizpratnes ‘piegarša’.
…
