Referāts
Humanitārās zinātnes
Politika
Nacistiskās Vācijas drošības politika no 1933. līdz 1939....-
Nacistiskās Vācijas drošības politika no 1933. līdz 1939.gadam
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Nacistiskās Vācijas realizētā drošības politika 1933. -1936. gads | 4 |
1.1. | Politiskie procesi 1933. un 1934. gadā | 4 |
1.2. | 1935. un 1936. gada drošības politika | 5 |
2. | Nacistiskās Vācijas drošības politika 1937. -1939. gads | 9 |
2.1. | 1937. g. un Austrijas anšluss | 9 |
2.2. | Nacistiskā Vācija 1938. gadā un rietumu nomierināšanas politika | 11 |
2.3. | Pēdējais pirmskara posms 1939. gadā | 12 |
Secinājumi | 14 | |
Izmantotā literatūra | 15 |
1939.g. 25. augustā tika noslēgts Molotova-Rībentropa pakts par neuzbrukšanu, kā arī tikai pievienots papildus protokols par Austrumeiropas sadali, kurā Poliju paredzēja sašķelt divās daļās. Briti bija šokēti par šādu līgumu ar PSRS un Čemberlens vēl ar pēdējiem mēģinājumiem centās Hitleru pārliecināt, lai tas atsakās no kara, jo tas novestu pie katastrofas abas valstis.40 Hitlers ignorēja, gan itāļu, Gan Angļu nostāju pret karu, tāpēc līgums ar PSRS bija licis nacistu vadonim justies neuzvaramam, līdz ar to 1939.g. 1 septembrī nacistiskā Vācu armija iebruka Polijā un pēc 2 dienām 3. septembrī Lielbritānija ar Franciju pieteica karu Vācijai. Bija sācies neizbēgamais otrais pasaules karš.
Secinājumi
Īsumā apkopojot visu minēto, jāsaka, ka Nacistiskās Vācijas gadi Eiropā pagāja nervozā gaisotnē. Neviens nevēlējās un nebija gatavs karam. Lai gan Hitlers jau no sākta gala bija nospraudis savu mērķi par Austrumeiropas ekspansiju tomēr viņam nebija noteikta un strikta plāna. No pasīvas ārpolitikas pakāpeniski tika pāriets uz atklātu agresiju. Hitlers rīkojās katrā situācijā tā kā viņam bija izdevīgi un izmantoja citu valstu kļūdas savā labā.
Nacistiskās Vācijas politika bija agresīva un atkarīga no nacistu vadoņa, jebkurš kurš iebilda tika nomainīts. Hitlera vadoņa spējas politikā panāca gan Vācijas atdzimšanu, ko nespēja realizēt neviens cits, gan sakāve, jo beigās pārvērtēja savas spējas. Eiropā nebija nopietna politiska spēka, kas izrādītu kādu pretestību. Vācijas, Itālijas, Polijas izstāšanās no Tautu Savienības būtiski vājināja to. Visi citi mēģinājumi, kā austrumu pakts, cieta neveiksmi, jo valsis savā starpā nespēja atrast kopīgu valodu, kas ļāva lielāku rīcības brīvību Vācijai.
Ādolfs Hitlers visu Nacistiskās Vācijas laiku spēlēja politisku "teātri". Viņa politiskie plāni veiksmīgi realizējās pateicoties līdera talantam un Eiropas vājumam. Neuzbrukšanas un citi sadarbības līgumi radīja mānīgu priekšstatu, lai mazinātu spriedzi un varētu brīvāk darboties aiz citu Eiropas valstu mugurām. Kā sākumā minēts, tad galvenais ārpolitikā bija Vācijas tautu apvienošana vienotā zemē, pretošanās Versaļas sistēmas noteikumiem, dzīves telpas palielināšana un Vācijas absolūta vara Eiropā.
Eiropa, laicīgi nesaskatot un nespējot apturēt nacistiskās Vācijas varas izplatību, samaksāja par to bargu sodu, kā rezultātā izcēlās II pasaules karš.
…
Ievads 1933. g. 30 janvāris bija diena, kad Ādolfs Hitlers nāca pie varas un jau 3 februārī definēja savus ārpolitiskos mērķus. Nacistu ārpolitikā galvenie uzdevumi bija: 1) Palielināt vācu ekspansiju un dzīves telpu uz austrumiem, 2) apvienot visus vāciešus vienā lielā un vienotā Lielvācijas zemē, 3) pretoties Versaļas sistēmai, kuras noteikumus uzskatīja par netaisnīgiem, tas izrietēja no viņa uzskatiem, ka realizētie uzdevumi pret Vāciešiem ir netaisnīgi, un pieprasīja līdztiesību un pašnoteikšanos. Hitlers vēlējās nodibināt Eiropā jaunu kārtību, radot spēcīgu kodolu tās centrā. Viņa pamat devīze bija: "Viena tauta, viena valsts, viens vadonis." Tā kā viņa acis bija vērstas uz austrumu valstīm, tad Savos plānos Hitlers iekļāva: Austriju, Poliju, Baltijas valstis, Čehoslovākiju u.c., rietumus gribēja izmantot kā atbalstu, lai nebūtu jākaro divās frontēs. Visi šie visi uzdevumi un mērķi parādīja viņa agresīvos nodomus un patieso politiku. Savus uzskatus un viedokli viņš plaši pauda viņa sarakstītajā grāmatā "Mana cīņa", kura kalpoja par sava veida nacistu obligāto lasāmvielu. Tā tika realizēta pakāpeniski un pamazām, lai neradītu momentānu iespaidu par saviem patiesajiem mērķiem, kuri tādā gadījumā tiktu, visticamāk, ātri apspiesti. Savus Trešā reiha plānus viņš izskaidro arī savā grāmatā "Mana cīņa", kuras rakstītājam neviens nepievērsa uzmanību, jo neticēja tajā aprakstītajam.
- Latviešu kolaborācija ar vācu okupantu varu un šī jautājuma atspoguļojums Latvijas politikā
- Latvijas nacionālās drošības politika
- Nacistiskās Vācijas drošības politika no 1933. līdz 1939.gadam
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Latviešu kolaborācija ar vācu okupantu varu un šī jautājuma atspoguļojums Latvijas politikā
Referāts augstskolai23
-
Latvijas nacionālās drošības politika
Referāts augstskolai6
-
Latvija Otrā pasaules kara laikā. Nacistu ģenerālplāns "Ost" un nacionālā politika Latvijā
Referāts augstskolai10
-
Eiropas integrācijas vēsture. Kopīga ārpolitika un drošības politika
Referāts augstskolai12
Novērtēts! -
ANO - starptautiskās drošības garants
Referāts augstskolai10