Mūsdienu zinātne ir diezgan pirecīzi aprakstījusi un izpētījusi nacisma un fašisma vēsturiskos notikumus. Bez abu ideoloģiju lielajiem notikumiem ir grūti iedomājama citāda Eiropas pagātne, taču mans uzdevums ir skatīties uz to attiecībām caur kristietības prizmu. To var iedalīt vairākos posmos, kurus pētīšu savā kursa darbā. Lielākā daļa pētnieku ir vienisprātis par to, ka nacisma izcelsme un veidošanās ir saistīta ar sabiedrisko iekārtu formu krīzi, ar pāreju no viena tipa valsts iekārtas pie citas. Skaidrs, ka nacisma idejas meklējamas radniecīgās sistēmās kā fašisms. Viena otru papildināja un sekmēja.
Neskatoties uz to, fašisma un reliģijas, pirmkārt jau kristietības, attiecības nebūt nav viennozīmīgas. Fašistisko ideoloģiju pamatā vienmēr ir mīts, leģenda, kas satur mājienu par atsevišķas tautas vai cilvēces kopumā vēsturiskajiem likteņiem. Tieši no mitoloģijas izriet jebkuru fašistisku teoriju pamattēzes – par noteiktas tautas vai rases pārākumu un izredzētību, par tās sevišķo vēsturisko misiju un tiesībām uz jaunas valsts vai pasaules kārtības radīšanu. Savienojot okultisma, āriešu mitoloģijas, austrumu mistikas un savdabīgi interpretētus kristietības ideju elementus, fašistiskās ideoloģijas pašas pretendē uz alternatīvu reliģiju lomu. Fašisms tapšanas etapā, kā likums, meklē baznīcā sabiedroto, bet pēc nākšanas pie varas sāk aktīvi uzspiest tai savu vērtību sistēmu, kuras pretrunas ar kristīgajām vērtībām kļūst aizvien acīmredzamākas. Reliģiozi-mistiskajām formām, kurās ietērpjas nacistiskās teorijas, nav nekā kopīga ar kristietību un tās humānistiskajiem ideāliem. To apstiprina arī gan nacistisko, gan fašistisko režīmu un baznīcas savstarpējo attiecību vēsturiskā pieredze.…
