Šis referāts apskata būtisku posmu cilvēces vēsturē, skatot to tiesību vēstures leņķī. Nacistiskās Vācija izveidošanās un pastāvēšana bija labs piemērs tam, ka cilvēkmīlestība, pat elementārākās ētikas normas nav pilnīgi nostiprinājušās 20.gadsimta civilizācijas apziņā, cilvēks nav vēl pietiekami evolucionējis, lai zaudētu tās pamatīpašības, kas piemīt dzīvniekiem. Hitlera Vācijas likumdošanas aktu izveidē tika ignorētas humānisma idejas, tā vietā tika ņemts dzīvnieku valstī pastāvošais likums, ka izdzīvo tikai stiprākie, labākie; bara, tas ir, sabiedrības, intereses tika nostatītas pār atsevišķa indivīda interesēm; priekšplānā tika izvirzīta atsevišķu baru, tas ir, rasu, cīņa par izdzīvošanu.
Šinī referātā tiek apskatīta doto nacisma pamatdogmu pārmantojamība Vācijas normatīvajos aktos, kā arī tiek ieskicēta šīs likumdošanas praktiskā pielietošana. Lai tiktu pēc iespējas saglabāta atbilstība tematam, darbā tiek raksturoti tikai tie likumdošanas akti, kuros nacisma ideoloģijas ietekme izpaužas visspilgtāk.
Darba tapšanā tika izmantots diezgan plašs literatūras klāsts – gan periodika, gan atsevišķi izdevumi. Ziņas tika smeltas no avotiem, kas ir izdoti dažādās pasaules valstīs, kā arī ir izmantots www – šī avotu dažādība izslēdz iespēju, ka izmantotā informācija ir subjektīva, nepatiesa.
Nacisma ideoloģija.
Raksturojot kādas valsts tiesību sistēmu ir būtiski noteikt pamatdeterminantu , kas ir galvenais subjekts šīs tiesību sistēmas konstituēšanā: demokrātiskajās valstīs šis determinants ir tauta, tiesību modeļa izveidi ietekmē visas tautas griba; savukārt nedemokrātiskajās valstīs tiesības determinē tikai viena sabiedrības daļa, kas veido tiesību sistēmu balstoties tikai uz saviem patiesuma kritērijiem, kas ir ietverti tās ideoloģijā. …