Nacionālsociālistiskās Vācijas valsts iekārtas, tiesu sistēmas un konstitucionālās kārtības raksturojums

Gadsimta sākumā Vācija tika uzskatīta par vienu no progresīvākajām, dinamiskākajām un varenākajām valstīm pasaulē, ar neizsmeļamu potenciālu izaugsmei un pārmaiņām nākotnē. Tās politika nebija sakņota pagātnē vairāk kā tās sāncensēm Anglijai vai Krievijai. Antisemītisms Vācijā nebija izplatīts vairāk kā citur, valsts institūcijas nostiprinājās, partijas un vēlēšanas iekļāvās konstitucionālajā sistēmā. Pēc Pirmā pasaules kara karu zaudējusī Vācija atradās ļoti smagā stāvoklī. Ekonomiski, politiski un sociāli triecieni, Pirmais pasaules karš, Versaļas līgums, hiperinflācija, Lielā depresija, dažāda veida nemieri, cits pēc cita iedragāja vai iznīcināja visu, kas Vācijā bija labs un atzīstams, praktiski sagatavojot ceļu baisas ideoloģijas uzvaras gājienam. Tā sekas ir mainījušas pasauli uz visiem laikiem. Kaut gan Trešā Reiha sēkla bija sēta jau Bismarka laikā, tomēr bija nepieciešama satricinoša notikumu virkne, lai augļus vāktu nacionālsociālisti, iegūdami varu valstī. Neapšaubāmi, pastāvēja arī citas Vācijas vēstures attīstības iespējas, jo Veimāras republikas laikā attīstījās daudzas demokrātiskas institūcijas, taču ļaužu vairākumam, kas bija spiests dzīvot trūkumā, demokrātijā tādos apstākļos neko perspektīvu nesaskatīja. Nogurusi no dzīves grūtībām, tauta un it sevišķi maz izglītotā tautas daļa vairāk sāka ticēt revanšisma un radikālu pārmaiņu sludinātājiem, ar to praktiski nobruģēdanma ceļu nacionālsociālistu nākšanai pie varas Vācijā.…