Viens no veidiem , kad nacionālie simboli pastiprināti tiek izmantoti draudu vai nedrošības gadījumos, kad cilvēki apvienojās, lai apliecinātu piederību un nodrošinātu aizsardzību pret citu nāciju uzbrukumiem. Šāda veida apvienošanai arī ir loma pilsoniskās kultūras procesā, jo ir saistīta ar apvienošanu noteikta mērķa laba, lai arī tas var būt uz ārieni agresīvi vērsts.
Šeit ir arī būtiski pieminēt, ka arī te ir nozīmīgi ievērot vērtību kopumu, kāpēc noteiktas nacionālo simbolu atbalstītāji apvienojas. Ja tas ir ar mērķi un vērtībām ietekmēt elites darbu un aizstāvēt savas intereses, tad nav šaubu, ka tam ir būtiska loma pilsoniskās kultūras ietekmē. Savukārt, ja mērķis nav saistīts ar pilsoniskās kultūras un politiskās orientācijas vērtībām, tad arī ietekmes uz kultūru nebūs.
Var secināt, ka nacionālo simbolu loma pilsoniskās kultūras veidošanā var būt gan sekmējoša, gan bremzējoša, ko var ietekmēt kā nacionālo simbolu nozīme, nacionālo simbolu pielietojums valstī, nacionālās identitātes līmenis sabiedrībā, pilsoniskās kultūras politiskā kultūra un šīs politiskās kultūras nacionālā izcelsme. Un lai arī ietekme un lomas var būt dažādās, ir būtiski atcerēties, ka pilsonisko kultūru veido dažādu vērtību kopums. Tajā pašā laikā vērtību kopums, tāpat kā nacionālie simboli, kas raksturo piederību, var izraisīt emociju plūsmu. Savukārt, emocijām mēdz būt tendence aizēnot racionalitāti, kura ir svarīga pilsoniskās kultūras sastāvdaļa, ko nobeigumā gribētu pamatot ar Džordža Šopflina citātu:
„Etniskā piederība ir vairāk kā nevajadzīga, kad tā saskaras ar valstiskuma pilsonisko dimensiju. Tad iemesli un pamatojumi tiek aizstumti uz aizmuguri un lietas jau risina kaisle.”
…