Nacionālo minoritāšu integrācijas stratēģija Latvijā

Pēc otrā pasaules kara padomju okupācijas režīms Baltijā nostiprinājās. Kopā ar daudziem simtiem tūkstošiem slāvu no dažādām PSRS republikām Latvijā ieceļoja arī citu tautību okupētājvalsts pilsoņi.
Tāpēc Latvijas teritorijā dzīvo ne tikai latvieši, kuri tiek uzskatīti par etniski piederīgiem, bet arī daudz citu tautu pārstāvju, kuri šeit ir ieradušies vai šeit dzimuši. Liela daļa šo cilvēku, kuri uzskata sevi par piederīgiem Latvijas teritorijā, ir spiesti un arī grib šeit dzīvot, kā arī saista savus nākotnes plānus ar Latvijas valsti. Lai dzīvotu kādā valstī un sekmīgi piedalītos sabiedriskajās norisēs, ir jābūt par šīs valsts pilsoni. Daudzi cittautieši ir dzīvojuši šeit jau vairākās paaudzēs un, mainoties politiskajai iekārtai, pilsonību saņēma bez problēmām. Daudz ir tādu, kuri saprot, ka pilsonība ir nepieciešama un dara visu, kas ir nepieciešams, lai to iegūtu, daudz ir arī tādu, kas pilsonības saņemšanas iespēju uzskata par uzbrukumu krievvalodīgajiem.
Latvijas teritorijā dzīvo cilvēki, kuri ir veidojuši, dzīvojuši vai tikuši audzināti vecajā (komunistiskajā) iekārtā. Šīs iekārtas plānos bija iepludināt Latvijas teritorijā tautu pārstāvjus no visas PSRS teritorijas, kā arī no citām bijušajām sociālistiskajām valstīm, lai veidotu šeit internacionālu sabiedrību, kura runātu krievu valodā. Daudzi tajā laikā ieceļojušie nevar un arī negrib saprast, ka tagad Latvija ir neatkarīga valsts, šeit ir jārunā latviešu valodā, jārespektē latviešu tradīcijas un valsts suverenitāte. LPSR laikos viņi bija daudz izdevīgākā stāvoklī, bija nodrošināts darbs un dzīvesvieta. Tagad tas viss ir izgaisis un ir jāpārkārtojas dzīvei valstī, kura virzās uz kapitālistisku sabiedrību. …