Politiskā kontekstā tā grupa, uz ko orientējas noteikts nacionālisms (savas nācijas nozīmes un interešu pārspīlēšana un citu noniecināšana; nacionālo vērtību uzskatīšana par svarīgākajām visu sabiedrisko vērtību kopumā, rūpes par nācijas un tās īpatnību saglabāšanu; visu sabiedrisko parādību un procesu vienpusīga skatīšana un skaidrošana caur nacionālo procesu un nacionālo interešu prizmu), varētu tikt apzīmēta par nāciju. Par nāciju tiek runāts identificējot to ar konkrētām etniskām pazīmēm (valodu, kultūru, vēstures pieredzi) vai valsti, vai kombinējot abus šos elementus dažādās attiecībās. Pastāv divu veidu nāciju pamat modeļi- valstiski orientētā nācija (valstnācija) un etniski orientētā nācija (kultūrnācija). Par valstnācijas modeļa pamatu tiek uzskatīta franču nācija, bet kulturnācijas- vācu.
Politiskās nācijas veidošanas galvenās atšķirības, kas veidoja franču un vācu nācijas modeli.
Franču nācija radās kā pilsoniskās revolūcijas sekas, kas vērstas pret feodālo aristokrātiju. Tāpat arī vācu kultūrnācija ir konkrēto vēsturisko apstākļu produkts. Lielā Franču Revolūcija atnesa vēsturiski būtisku elementu- demokrātisko pieeju valsts lietu kārtošanai, proti, plašāku slāņu apzinīgu līdzdalību politiskajā procesā. Franču nācijas apziņas veidošanās procesā liela nozīme bija 1789.gada 26.augustā Nacionālajā Sapulcē pieņemtajai Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijai, kur centrālais jēdziens ir cilvēks, kurš piedzimst (un visu mūžu paliek) brīvs un līdztiesīgs ar citiem un kuram pieder dabiskas tiesības.…