Nacionālās politikas, pilsoniskās sabiedrība... / ID: 523236

Autors: traksaule (12)

Vērtējums:

Publicēts: 05.04.2017.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 40 vienības

Atsauces: Ir

Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Novērtējumā izmantotie saīsinājumi	3
	Ievads	4
1.	Pamatnostādnēs sākotnēji onstatēto problēmu, izvirzīto mērķu, rīcības virzienu un plānoto rezultātu raksturojums	4
1.2.	Nacionālās politikas, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas plānošanas (2012.- 2018) mērķi	5
1.3.	Pamatnostādnēs izvirzītie uzdevumi mērķa sasniegšanai un rīcības virzieni	5
2.	Nacionālās politikas, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas plānošanas sistēmas izvērtējums	6
2.1.	Plānošanas dokumentu savstarpējā sasaiste	6
2.1.1.	LR plānošanas dokumenti	6
2.1.2.	Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007. – 2013.gadam	7
2.1.3.	Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007. – 2013.gadam	7
2.1.4.	Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. – 2015.gadam. Nacionāla valsts	7
2.1.5.	Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005. – 2014.gadam	8
2.1.6.	Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamatnostādnes 2005. – 2014.gadam	9
2.1.7.	Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programma 2008. – 2012.gadam	10
2.1.8.	Valsts programma „Lībieši Latvijā” 2008. – 2012.gadam	10
2.1.8.	Valsts programma „Lībieši Latvijā” 2008. – 2012.gadam	10
2.1.10.	Latvijas nacionālā reformu programma „ES 2020” stratēģijas īstenošanai	11
2.1.11.	Reģionālās plānošanas dokumenti	11
2.2.	Starptautiskie plānošanas dokumenti	12
2.2.1.	Lisabonas līgums	12
2.2.2.	Stokholmas programma	12
2.2.3.	EK paziņojums „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”	13
2.2.4.	EK paziņojumu par ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020.gadam (2011.gada 5.aprīlis)	13
3.	Pānošanas dokumenta īstenošanā iesaistīto institūciju paveiktais, problēmu risināšanā un izvirzīto mērķu sasniegšanā ieguldītie resursusi, sasniegtie rezultāti	14
3.1.	Politikas rezultāti, rezultatīvie rādītāji un to vērtējums	14
3.1.1. 3.1.1.	Pamatnostādnēs ieplānotie politikas rezultātu un tiem piesaistīto rezultatīvio rādītāju izpilde	15
3.1.1.1.	Pieaugusi skolēnu piederības sajūta Latvijai	15
3.1.1.2.	Plašāka iedzīvotāju iesaistīšanās pilsoniskās līdzdalības formās	15
3.1.1.3.	Palielinājusies ārpus Latvijas esošo Latvijas pilsoņu politiskā līdzdalība	16
3.1.1.4.	Samazinājies nepilsoņu skaits un paaugstinājies iedzīvotāju informētības un izpratnes līmenis par pilsonības jautājumiem	17
3.1.1.5.	Pieaudzis Latvijas iedzīvotājiem kopējo informācijas avotu daudzums, liela daļa Latvijas iedzīvotāju regulāri saņem informāciju no Latvijas sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem un uzticas tiem	18
3.1.1.6.	Radīti apstākļi visaptverošai imigrantu integrācijas politikai	19
3.1.1.7.	Pieaugusi mazākumtautību dalība ar Latvijas vēsturi saistītajās atzīmējamajās dienās	20
4.	Pamatnostādnēs definētie politikas mērķi,pasākumi un uzdevumi mērķa sasniegšanai	20
4.1.	Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis: Attīstīt pilsonisko izglītību, izmantojot formālās un neformālās izglītības metodes	20
4.2.	Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis: Stiprināt tradicionālās un netradicionālās pilsoniskās līdzdalības formas	23
4.3.	Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis: Veicināt sociāli atstumto grupu iekļaušanos sabiedrībā un novērst diskrimināciju	33
4.4.	Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis: Stiprināt kvalitatīvu, demokrātisku informācijas telpu un palielināt plašsaziņas līdzekļu lomu integrācijā	35
5.	Pamatnostādnēs definētais rīcības virziens: Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa	37
5.1.	Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis: Nodrošināt latviešu valodas lietošanu Latvijas publiskajā telpā	37
5.2.	Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis: nostiprināt latviešu valodas prasmes ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, mazākumtautībām, nepilsoņiem, jaunajiem imigrantiem	38
5.3.	Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis:nostiprināt latvisko kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošu pamatu un veicināt piederību kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un Eiropas līmenī	39
6.	Pamatnostādnēs definētais rīcības virziens: saliedēta sociālā atmiņa	40
6.1.	Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis: nostiprināt uz patiesiem faktiem balstītu un demokrātiskām vērtībām atbilstošu izpratni par Otro pasaules karu, kā arī padomju un nacistu okupāciju Latvijā	40
6.2.	Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis:veicināt Latvijas lokālās un eiropeiskās vēstures apzināšanu, izpēti un izpratni	42
7.	Politikas plānošanas dokumenta īstenošanā ieguldītie resursi un to izlietojuma efektivitāte	43
7.1.	Atbildīgās iestādes,tām noteiktās atbildības apmērs	43
7.2.	Politikas plānošanas sasaiste ar budžeta veidošanu	44
	Secinājumi	48

Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi.
Politikas plānošanas dokuments atbilst visām MK noteikumos nr.737 par attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un ietekmes izvērtēšanas minētajām prasībām.
Novērtēšanu apgrūtinošu padarīja nepieciešamās statistikas iztrūkums, kā arī jau sākotnēji veiktā kļūda- veikt politikas plānošanas gala novērtējumu plānošanas dokumentam, kurš vēl nav beidzies.
Taču,ņemot vērā iepriekš apkopoto informāciju, nākas secināt, ka, lai arī reālais iztērētais budžets aptuveni iekļaujas paredzētā budžeta ietvaros un lielākoties tiek segts no ES finanšu instrumentu līdzekļiem, tomēr ir jomas, kurās ir iztērēts neatdekvāti daudz līdzekļu,kurus varētu novirzīt citu jomu sekmēšanai. Piemēram,apmācībām par sabiedrības integrāciju, diskriminācijas novēršanu, iecietību, dažādības jautājumiem un profesionālo ētiku plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem iztērētais budžets par 6490 EUR pārsniedz ieplānoto,turpretī valsts valodas apmācībām bezdarbniekiem, iztērētais budžets ir krietni zemāks par paredzēto.
Rezultatīvo rādītāju ziņā, ir jomas, kurās ieplānotie rādītāji ir neatdekvāti augsti pašreizējai Latvijas situācijai.Par piemēru var minēt 2018.gadam paredzēto rādītāju-5500,kas attiecināms uz naturalizācijas eksāmenu nokārtojušajiem iedzīvotājiem gadā.Tieši šis jautājums ir tas, kam turpmāk būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Tomēr, izvērtējot pamatnostādnes, ir manāmas arī pozitīvi vērtējamas tendences, piemēram, pieaugums to nepilsoņu skaita vidū, kas piedalās Latvijas Proklamēšanas gadadienas pasākumos,kā arī mazākumtautību NVO skaits, kas jau pašlaik pārsniedz ieplānotos rezultātus 2018.gadam.
…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −3,98 €