Viens no svarīgākajiem demogrāfijas uzdevumiem ir noskaidrot atsevišķu tautu ,tautību un etnisko grupu iedzīvotāju skaitu, iedzīvotāju etnisko sastāvu dažādās teritorijās ,tā izmaiņas un iedzīvotāju atražošanās procesu īpatnības atsevišķu tautību iedzīvotājiem.
Radniecīgus jautājumus aplūko arī īpaša zinātne –etnogrāfija ,tāpēc vispāratzīta cieša saikne starp demogrāfiju un etnogrāfiju . Pastāv arī īpašas statistikas un demogrāfijas nozares –attiecīgi etniskā statistika un etniskā demogrāfija .
Etniskā statistika ir statistikas un etnogrāfijas nozare ,kas pētī etnosu (etnisko kopību ) attīstības kvantitatīvos aspektus .
Etniskā demogrāfija ir demogrāfijas nozare ,kas pētī iedzīvotāju atražošanās etniskos aspektus ,tautu un etnisko grupu demogrāfiskās struktūras un demogrāfiskos procesus .
Etniskās demogrāfijas pētījumos svarīga nozīme ir jēdzienam ’’etniskā kopība ’’-vēsturiski stabilam cilvēku kopumam , ar vienotu valodu , kultūru un etnisko pašapziņu .Nepieciešams atšķirt nācijas ,tautības , etniskas un etnogrāfiskas grupas un nacionālās grupas.
Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie statistikas dati liecina ,ka tautas , nācijas un tautas iedzīvotāju kopskaits un īpatsvars valstī un arī reģionos mainās ,vispirms atšķirīgo iedzīvotāju atražošanās un migrācijas rādītāju dēļ .
Pasaulē ir 5000 tautību bet , Latvijā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veiktās 2000. gada tautas skaitīšanas datiem dzīvo vairāk nekā 150 tautību iedzīvotāju . Dominējošās- latviešu un krievu valoda .
Skaitliski lielāko tautību iedzīvotāju skaits Latvijā 2000. un 2005. gada sākumā atspoguļots 1 .tabulā.…